1976

Piecas dienas

6.0
Uzreiz brīdinu, ka šis apraksts būs ļoti kritisks, dramatiski subjektīvs un visticamākais - kaitinoši haotisks. Tik daudzas dažādas lietas šajā Anšlava Eglīša romānā man šķita garām, aplam un nepareizas, ka būs grūti kaut nedaudz saglabāt neitrāla komentētāja vaibstus. Tiesa, kāda vella pēc lai es satrauktos par neitrālumu un objektivitāti?
2019-07-28 12:29:15
book, 1976

In the Realm of the Senses

7.0
Sākotnēji man šķita, ka "Jūtu impērija" ir tās režisora Nagisas Ošimas erotisko fantāziju almanahs. Taču patiesībā izrādījās, ka tā ir teju vai dokumentāli precīza filma, kuras galvenā varone Sada Abe Japānā ir uzskatāma par tāda pat stila slavenību kā Latvijā, piemēram, laupītājs Kaupēns. Ar to vien atšķirību, ka Sada Abe nebija laupītāja un daudzkārtēja slepkava. Taču kā dīvainas romantizācijas piemērs viņa kalpo itin labi.
2017-09-23 04:52:36
film, 1976

The Tenant

7.0
Zināmā mērā ikviens, kas ir dzīvojis daudzdzīvokļu mājā, var saprast Polanska filmu "Īrnieks" - dzīve ar kaimiņiem nekad nav pavisam nevainīga joka padarīšana. No otras puses - normālos apstākļos tādā situācijā kā filmas galvenais varonis tu droši vien tomēr nenonāksi, lai cik kaitinoši arī nebūtu atsevišķi tavi kaimiņi.
2016-01-13 05:57:46
film, 1976

Blondie

8.5
Pasaules slavu grupa, kura daudziem (ja vispār) saistās ar tās vokālisti Debiju Hariju, lai gan realitātē Blondie pilnīgi noteikti ir grupa un nevis Debija pati par sevi, lai gan neviens cits kolektīva dalībnieks nekādi nekvalificējas blondīnes statusam, ar savu pirmo ierakstu neieguva, taču tas nebūt nenozīmē, ka grandiozu hitu iztrūkums to darītu par mazāk veiksmīgu ierakstu, kā nekā šajā brīdī Blondie varēja atļauties daudz vairāk kā vēlākos laikos, tik ļoti nesatraucoties par tēmu, "vai pircējiem patiks".
2015-01-28 15:08:10
music, 1976

Music from the Penguin Cafe

8.0
Pingvīnu kafejnīcas orķestris ir nenoliedzami slavenākā grupa, kuras nosaukumā parādās vārds pingvīns. Nē, tā nav gluži tiesa - bija vēl duets "The Penguins", kas izpildīja dziesmu "Earth Angel", taču ar visām manām simpātijām pret vecu mūziku doo wop nav gluži man tuvākais stils. Līdz ar to varu teikt, ka "Penguin Cafe Orchestra" ir populārākā labā grupa ar pingvīntēmu.
2014-03-19 09:20:31
music, 1976

Third Reich n Roll

7.0
Populārā mūzika nav nekas cits kā propagandas rīks, ar kuru jauniešu smadzenes tiek skalotas līdzīgi, kā tas tika darīts totalitārajās valstīs. Tajā vietā, lai domātu par svarīgām tēmām (kādām?), jauniešus zombē uz dibenu gorīšanu, kopošanos un garīgu pagrimumu. Un tas viss - notrulināšanās burkāna dēļ.
2013-10-17 03:15:21
music, 1976

Slapstick

7.0
"Balagāns jeb Vientulībai Nē!" šādi šo grāmatu dēvē latviski un ar šādu nosaukumu to izlasīju pirmo reizi, sensenos laikos, kad Latvija vēl bija neatkarīga no Eiropas Savienības totalitārajiem grožiem. Iepriekšējā teikuma beigu daļu vari ignorēt, vienkārši nevarēju iedomāties neko trāpīgāku tā laikmeta raksturošanai.
2013-09-16 09:04:20
book, 1976

L`homme à tête de chou

8.0
Aizraušanās ar Seržu Geinsbūru noteikti nav veselīga. Vienīgais, kas kaut cik glābj situāciju, ir viņa zemā atpazīstamība. Ir cerības, ka ieskatoties manā blogā un ieraugot, ka es cītīgi klausos šo mūziķi, tu paraustīsi plecus un necentīsies noskaidrot detalizēti, kas tas par fruktu. "Kaut kāds Francijas ebrejs" varētu būt maksimālais, ko varētu nojaust. Un labi, ka tā!
2013-03-07 10:37:42
music, 1976

15 Big Ones

4.5
Šīs ir tāds albums, par kura nosaukumu ir grēks nenoplēst kādu kaku joku ("tā ierakstīšanas laikā dalībnieki 15 reizes paspēja pakakāt, un to arī atzīmēja albuma nosaukumā", "ierakstā ir 15 kakas" u.t.t.). Laiks nav bijis žēlīgs pret šo ierakstu, un ļoti labi var saprast - kāpēc. Braiens Vilsons ilgāku laiku bija bijis prom no grupas, cīnoties ar savām psihiskajām problēmām un atkarībām, un viņš 1976.gadā pilnīgi noteikti nebija sava mūža labākajā formā, bet tad Mike Love izdomāja, ka grupas reputācijas (un pārdodāmības) uzlabošanai būtu vērts atkal pasaukt Braienu un uzticēt viņam jaunā grupas ieraksta producēšanu. Ievērojot to, kādus brīnumus Braiens bija spējis veikt sešdesmito gadu vidū, tā varbūt nebūtu tik slikta doma, taču 1976.gada Braiens Vilsons noteikti nebija tas cilvēks, kuram bija sevišķa sajēga par to, ko Beach Boys vajadzētu darīt, pielāgojoties ērai, kad strauji tuvojās pankroka revolūcija.
2011-01-18 17:09:14
music, 1976

La Victoire en chantant

8.0
Šī filma, lai arī tā skaitās tapusi Ziloņkaula krastā, manās acīs vairāk būtu uzskatāma par Francijas kino produktu. Tiesa, Francijā tā par grāvēju nekļuva, toties daudziem par pārsteigumu tā kļuva par grāvēju ASV. Arī filmas režisors Žanžaks Ano vēlākos laikos savas filmas uzņēma ievērojamu starptautisku projektu ietvaros, zināmākās no viņa filmām ir The Name of the Rose (par kuru esmu uzrakstījis ļoti kritiski, lai gan tagad droši vien to novērtētu uz 7-8) un "Seven Years in Tibet" (kuru es pārsteidzošā kārtā neesmu redzējis). Taču šoreiz - par šo filmu "Melnie un baltie krāsās".
2011-01-04 20:54:34
film, 1976

Sabotage

7.0
"Sabotage" bieži mēdz dēvēt par progresīvāko no visiem Black Sabbath ierakstiem - albumu, kurā grupa nevairās eksperimentu, izmēģina savus spēkus mūzikas stilos, kas parasti neasociējas ar Oziju, Iommi, Batleru un Vordu. Šī iemesla dēļ Interneta laikmetā tas ir kļuvis par vienu no atzītākajiem šīs grupas veikumiem (kā nekā, nav jau īpaši stilīgi teikt, ka tev patīk grupas pirmais albums vai "Paranoid" - jo tas būtu pārāk parasti). Es droši vien nebūšu viens no šī albuma slavinātājiem, jo gluži vienkārši man tas ne pārāk patīk. Man nav nekādu iebildumu pret tradicionālām smagām BS dziesmām kā "Hole in the Sky" vai "Simptom of the Universe", pēdējā esot kļuvusi par tādu kā šablonu, uz kuras pamata izveidojies trashmetal, lai gan man par to grūti spriest, jo trash`ā nemaz neorientējos un varu tikai atsaukties uz netā sagrābstītu informāciju (subjektīvi gan šķiet, ka trash`am būtu jābūt ievērojami ātrākam nekā šai BS dziesmai, taču Iommi spēle šajā skaņdarbā ir tiešām izcila, no viņa puses šī varētu būt teju vai labākā BS dziesma ever. Kas gan man kaut kā šajā albumā nepatīk, ir Ozija balss - jau no sākta gala viņš nebija nekāds izcilais dziedātājs, bet šajā albumā viņa tā sauktā hēlija balss izklausās kaut kāda nedzīva un aizsmakusi.
2010-11-23 09:18:53
music, 1976

High Voltage

7.0
Ar AC/DC diskogrāfiju ne viss ir pilnīgi skaidrs, jo pēc tam, kad Austrālijā grupa bija izdevusi divus albumus ("High Voltage" un "TNT"), tika izdots pirmais starptautiski pieejamais ieraksts, kas saucās "High Voltage", un kurā patiesībā bija galvenokārt dziesmas no TNT. Un tas, par ko es šobrīd sāku rakstīt, ir tieši šis ieraksts.
2010-11-12 16:56:19
music, 1976

A Day at the Races

7.0
Nav šaubu, ka šī ieraksta pamata funkcija bija nokāst papildu naudu no faniem, kuri bija sajūsmā par "A Night at the Opera". Diez vai citādi nākamajam grupas albumam būtu tik līdzīgs iepriekšējam vizuālais noformējums, nosaukums un saturs? Patiesību sakot, saturs šim ierakstam ir pat vairāk vakaram operā raksturīgs, nekā dienai sacīkstēs. Vismaz es ļoti šaubos, ka tādas dziesmas kā "The Millionaire Waltz" vai "Good Old-Fashioned Lover Boy" kāds atskaņotu sporta pasākumos. Kamēr iepriekšējā albumā vismaz bija "I`m in love with my car".
2010-08-10 16:07:33
music, 1976

Henry and Cato

6.0
"Henrijs un Kato" ir viens no relatīvi vēlīnajiem Airisas Mērdokas darbiem, ļoti tipisks viņas darbs un vienlaikus - ne sevišķi veiksmīgs. No rakstniecēm-sievietēm Mērdoka droši vien manā gadījumā ir vislabāk iepazītā (ja nekļūdos, šī ir 11. viņas grāmata, ko izlasīju), taču īstas pārliecības par to, ka man viņas darbi patiešām patīk, man tā arī nav. Viņas grāmatu plusi ir acīmredzami - kolorīti personāži, labi savērpta intriga, lieliska valoda (šo grāmatu turklāt vēl arī lasīju angliski, tā ka "lost in translation" nebūs piemērojams) un pat pietiekoši saistoši vides apraksti (kurus joprojām neesmu iemīlējis, arvien būdams gandrīz vai skolnieka prātā). BET
2009-06-30 17:42:04
book, 1976

Station to Station

7.5
Kā jau gandrīz visi Deivida Bovija septiņdesmito gadu ieraksti, "Station to Station" ir globāli atzīts kā ļoti labs muzikāls veikums un viens no visu laiku rokmūzikas labākajiem albumiem. Es, protams, kā allaž pret šo dziedātāju esmu diezgan skeptiski noskaņots, taču kopumā man nākas atzīt, ka "Station to Station" ir diezgan labs ieraksts. Katrā gadījumā man tas patīk labāk par citiem pēdējā laikā klausītajiem viņa veikumiem.
2009-03-27 18:40:53
music, 1976

Too Old to Rock`n`Roll: Too Young to Die

7.0
Šim ierakstam vajadzēja atkal jau kļūt par pavadošo materiālu kino filmai, taču atkal jau filma dabā nematerializējās un vienīgais, kas tā rezultātā radās, bija šis ieraksts. Cik saprotu, daudzi to uzskata par vismazāk veiksmīgo JT projektu visos septiņdesmitajos, taču tikpat labi tie daudzie var iet ieskrieties, jo vismaz par "minstreli" tas noteikti ir interesantāks. Ievērojamākais (un labākais skaņdarbs) šajā ierakstā neapšaubāmi ir tituldziesma - episks vēstījums par padzīvojušu rokeri, kas vienīgais no savas "bandas" nav mainījis dzīvesveidu:
2009-03-11 10:31:12
music, 1976

Murder by Death

7.0
Man kopš laika gala ir patikušas gan "whodunit" stila detektīvfilmas (ja tās labi realizētas), gan šādu filmu parodijas (ja tās labi realizētas, kā piemēram "8 sievietes"), un "Murder by Death" ir diezgan tipiska šī žanra parodijfilma, kurā tradicionālā lauku mājā, kurai noslēgta visa pieeja, sapulcējas pieci pasaules labākie detektīvi, lai saskartos ar nebijušu izaicinājumu - noskaidrotu, kurš šajā mājā pusnaktī pastrādās slepkavību, nogalinot kādu cilvēku ar 11 (vai 12, nav svarīgi) naža dūrieniem mugurā. Šo detektīvu vidū ir parodijas par visiem klasiskākajiem literārajiem detektīviem - sākot ar variāciju par tēmu Erkils Puaro un beidzot ar standarta netīri runājošo amerikāni, kas līdzinās Semam Speidam. Jāatzīmē, ka šīs filmas aktieru vidū ir divi visnotaļ ievērojami personāži:
2009-02-26 17:19:05
film, 1976

Hotel California

7.0
Kā zināms, grupa Eagles ir visvairāk ievērojama ar to, ka tās labāko dziesmu izlase ir visu laiku pārdotākais ieraksts par spīti tam, ka šajā izlasē nav atrodama vienīgā dziesma, kuras dēļ šo grupu vispār būtu vērts pieminēt. Šajā ierakstā gan šī dziesma ir un tu droši vien diezgan labi nojaut, kā tā saucas. Jā, es, protams, runāju par "The Last Resort", kas kalpoja par nosaukuma iedvesmu slavenajam "Papa Roach" grāvējam.
2008-08-13 17:28:02
music, 1976

Songs in the Key of Life

7.0
No visiem Stīvija Vondera ierakstiem šis skaitās visievērojamākais, visizcilākais un faktiski gandrīz vai vispār viens no labākajiem ierakstiem rokmūzikas vēsturē. Sevi par radikālu tā cienītāju nekādi nosaukt nevaru, jo Vondera pieeja mūzikas radīšanai mani kaut kā īsti neuzrunā, līdz ar to man ir ļoti grūti viņa ģēniju atzīt. It īpaši ja ņem vērā, ka šis vēl turklāt ir dubultalbums ar 92 minūšu ilgumu un deviņpadsmit kompozīcijām, tad par sevi varu teikt, ka to man te ir gluži vienkārši par daudz.
2008-08-04 10:55:50
music, 1976

High and Mighty

6.0
Ar "High and Mighty" es beidzu tūri pa "Uriah Heep" septiņdesmito gadu ierakstiem, un es nevaru vien beigt priecāties par šo faktu. Šis nav nedz labākais, nedz sliktākais viņu albūms tādā ziņā, ka tas arī pēc šīs grupas standartiem ir neizteiksmīgs (lai arī izteiksmīgi "Uriah Heep" albūmi uz citu, labāku grupu fona ir pietiekami blāvi). Bet kas ir īpašs šajā ierakstā? Pietiekami vienkāršas un pat ne sevišķi pretenciozas dziesmas, kas kā jau tas ir neizbēgami jebkurā "Uriah Heep" albūmā mēģina imitēt "Easy Livin`" atmosfēru. Klausoties "Weep in Silence" ievadu, man nez kāpēc ienāca prātā Gilmora ēras Pink Floyd - droši vien tā ir slikta zīme arī PF gadījumā, protams, tikko Bairons sāk dziedāt, tā pārvēršas par vistipiskāko Uriah Heep. "Can`t Keep a good band down" dabiski piemērotāks nosaukums būtu "Can`t keep an average band down", jo tieši par labu grupu UH diez vai sevišķi daudz cilvēku būtu gatavi nodēvēt. "Footprints in the snow" visvairāk rada asociācijas ar nemirstīgo "Writing letters in the snow", lai gan, protams, tas ir tikai nosaukuma dēļ. Enerģijas šajā ierakstā ir apmēram tikpat maz, cik varētu no šīs grupas gaidīt, un brīžiem Heep iegrimst savā neizbēgamajā absolūtajā banālismā - it īpaši tas attiecas uz ierakstu noslēdzošo "Confession", kas ir vienkārši klasisks cheesy mūzikas piemērs.
2008-05-07 09:37:00
music, 1976

Four Seasons of Love

6.0
Schade, dass Antonio Vivaldi so jung starb und es nicht erleben konnte, wie Donna Summer seine Idee über vier Jahreszeiten verbesserte. Wenn der Italiener wenigstens für 300 Jahre langer gelebt hätte, könnte er dann ruhig sterben - sein Werk lag in guten Händen.
2008-03-31 17:23:47
music, 1976

Goes to Hell

7.0
Lai arī Eliss Kūpers šajā albūmā apgalvo, ka viņš dodoties uz elli, es vismaz nekādu došanos uz elli tajā saklausīt nespēju. Kāpēc tā? Tāpēc ka, manuprāt, albūmam par elli vajadzētu būt drūmam un nopietnam, nevis popsīgam Brodvejiskam mūzikliskam, vieglam un humora pilnam. Ja, protams, tā nav komiķu elle. Bet tajā, no otras puses, varētu atrasties vieta Vudijam Alenam, un tas atkal būtu briesmīgi.
2008-01-29 17:28:25
music, 1976

Hoppkorv

7.0
"Hot Tuna" pēc visiem standartiem ir septiņdesmito gadu otrās šķiras grupa. Savos ziedu laikos viņi nekas nebija nedz popularitātes virsotnē, nedz arī tika nepelnīti piemirsti. Līdz ar to viņiem īpaši nespīdēja nedz vēlāka pilnīga aizmirstība vai izsmiekls, nedz arī baisākais "revival", ka cilvēki sāktu viņus apbrīnot kā drosmīgus sava ceļa gājējus, kas atteikušies no komerciāliem panākumiem mākslas labad.
2007-11-29 17:17:37
music, 1976

Boston

7.0
Grupas Boston debijas albūms vislabāk mūsdienās ir zināms pateicoties grupai Nirvana. Vai tas nav ironiski? Un šeit es domāju īstu ironiju, nevis tādu kā Alanisas Morisetes dziesmā "Ironic". Kur šeit ironija? Boston bija uzpūsti arēnas rokeri, tāli no ikdienas dzīves, šausmīgi elitāri. Nirvana un visa grunge kustība faktiski nospļāvās uz arēnas roka vērtībām, pietuvinot mūziku klausītājam ar savu "nekrutumu".
2007-10-29 17:24:32
music, 1976

Pleasure at Her Majesty`s

6.5
"Pleasure at Her Majesty`s" ir nosaukums, kas tika dots pirmajam lielajam angļu komiķu labdarības pasākumam Amnesty International organizēto pasākumu ietvaros. Šajā pasākumā piedalījās pieci no sešiem Monty Python dalībniekiem (bez Erika Aidla), visi trīs The Goodies, Pīters Kuks, Neil Innes no "Bonzo Dog Doo-Dah Band" (un The Rutles), Alans Benets un citi. Šis pasākums kļuva par ievadu daudziem citiem un lielā mērā tas kalpoja par ciltstēvu arī analoģiska stila rokmūzikas koncertiem, kurus tik ļoti iemīļoja Bobs Geldofs un Bono.
2007-10-25 18:29:29
film, 1976

Almost Transparent Blue

4.5
Tāpat kā nav vēlams sajaukt franču elektroniskā roka grupu "Space" ar angļu indī roka grupu "Space", tāpat kā nav vēlams sajaukt alu ar šņabi, nav vēlams sajaukt Haruki Murakami un Rjū Murakami. Ja tev garšo viens, tas nekādi negarantē, ka tev garšos otrs. Haruki man garšo. Rjū - pagaidām izskatās, ka nē.
2007-10-16 11:20:31
book, 1976

The Painted Room

5.5
Vispirms - neliela anotācija:
2007-09-03 11:08:37
book, 1976

Close Enough for Rock`N`Roll

6.5
Šajā ierakstā Nazareth apliecina, ka viņi ir kaut kas vairāk par vienkāršu smagā roka grupu, ka viņiem patīk arī eksperimentēt un ka tas reizēm viņiem arī padodas. Tipiskākais tā apliecinājums ir šī albūma ievadošā kompozīcija "Telegram", kas stāsta par problēmām rokmūziķa dzīvē un kas ne tikai ilgst gandrīz astoņas minūtes, bet kurā šim garumam ir arī savs attaisnojums - vairākas melodijas, saistīts saturs un pietiekama klausītāja intereses piesaistīšana. Man personīgi gan dziesmas ievadošā daļa ne visai patīk, taču uz beigām dziesma paliek patiešām ekselenta.
music, 1976

2112

7.0
"Rush" pamatoti vai nepamatoti uzskata par ievērojamāko otrā viļņa progroka grupu - vienu no tām blicēm, kas nāca kādus trīs-piecus gadus pēc šī mūzikas stila īstās uzziedēšanas un kuras, patiesību sakot, reti īpaši ņem par pilnu. "Rush" šajā ziņā ir izņēmums - to drīzāk pielīdzina lielajām sešdesmito beigās dzimušajām grupām - tādām kā "King Crimson" vai "Yes" un nevis to vienaudžiem - "Styx" vai "Uriah Heep", kas tipiski tiek izsmietas kā pseido progroka grupas.
music, 1976

How Dare You

8.0
Nekad tā īsti nebiju 10CC ieklausījies un īstenībā izņemot viņu lielāko hītu - "I`m not in love" - neko par šo grupu īsti nezināju.
music, 1976

Dirty Deeds Done Dirt Cheap

7.5
Šis albūms dažiem manas lapas lasītājiem noteikti asociējas ar vienu konkrētu dziesmu - "Big Balls". Šajā kompozīcijā diezgan komiskā stilā tiek izmantots frāzes "big balls" dažādu lietojumu klāsts - tādā ziņā kā "lielas balles" un "lieli pauti" (tiešā un pārnestā nozīmē). Protams, ka šī dziesma ir tik neķītra, cik tā vien varētu būt, bet ne velti tie ir AC/DC, ne velti tas ir Bons Skots. Tā tas ir un tā tas ir labi.
music, 1976

The Farewell Waltz

8.0
"Atvadu valsis", cik es saprotu, bija pēdējā grāmata, kuru Kundera uzrakstīja pirms aizbraukšanas no Čehoslovākijas, līdz ar to šis darbs iegūst savu simbolismu.
book, 1976

Evita

3.0
Lai arī es joprojām uzskatu "Jesus Christ Superstar" par vienu no iespaidīgākajām rokoperām un lai arī es atzīstu, ka "Cats" ir kādi 50% baudāmas mūzikas, par "Evitu" neko tik labu es pateikt nevaru. Protams, ka manā kolekcijā šis ieraksts nokļuva tā dēļ, kā tur nemaz nav - "Don`t cry for me Argentina" Madonnas izpildījumā. Jo - ņem vērā - šeit darīšana ir ar oriģinālo Brodvejas mūziklu, nevis Holivudas filmu (lai arī, visticamākais, atšķirības ir diezgan nelielas).
music, 1976

The Ramones

7.0
Var strīdēties par to, vai Ramones bija visu laiku labākā pankroka grupa. Var strīdēties par to, vai Ramones bija visu laiku pirmā pankroka grupa. Var pat strīdēties, vai Ramones vispār bija pankroka grupa. Toties nevar strīdēties par to, ka vairāki šīs grupas dalībnieki nu jau kādu laiku ir miruši un ka nekad - es atkārtoju - nekad - neiznāks vēl viens grupas Ramones debijas albūms. Personīgi sevi es neuzskatu par pārmērīgu šīs bandas daiļrades cienītāju, tomēr primārā "Blitzkrieg Bop" skaistumu nesaskatīt arī man būtu grūti - kaut ko tik ģeniālu un stulbu vienlaicīgi patiešām varēja radīt tikai tādi mūzikas guru kā Johnny Ramone, Dee Dee Ramone, Tommy Ramone, Joey Ramone un vēl kaut kādi citi Ramouni (es gan patiesībā nezinu, cik daudz un kādi Ramouni bija grupā pirmās plates ierakstīšanas laikā, bet kāda starpība). To pašu var teikt par "Judy is a punk" - patiešām savādāk kā par primāru es šādu mūziku nosaukt nevaru, it īpaši šajā dziesmā izceļas otrā panta sākums - "Second verse - same as the first", kas arī tiek godīgi izpildīts atbilstoši solījumam. "I wanna be your boyfriend" izklausās pēc tipiskas girlgrupas dziesmas tikai mazliet smagākā izpildījumā. Nevaru nepieminēt arī leģendāro 4 rindiņu kompozīciju "Now i wanna sniff some glue" - kolosāls apgalvojums, kolosāla enerģija. Kas, protams, ir prognozējams - visas albūma dziesmas ir pārsteidzoši vienveidīgas - bet tas jau laikam gan bija Ramones mērķis, netiekties pēc daudzveidības, bet palikt uzticīgiem savam imidžam. Vēl viena albūma priekšrocība - tas ir mazāk kā 30 minūtes ilgs, atļaujot man pāris stundu laikā to noklausīties veselas četras reizes. Primāri viņi varētu teikt ir gluži kā bītli savos agrīnajos ierakstos. Tomēr es nespēju sevi pārliecināt, ka "Ramones" ir visu laiku labākais pankroka ieraksts - nepatīk man šāds mūzikas stils, ja es izvēlos pankus, es tomēr gribu kaut ko oriģinālāku par šo skaisto blici.
music, 1976

Small Change

8.0
Trešais no spožākajiem Toma Veitsa albūmiem man kaut kā patīk ne tik labi kā pirmie divi. Te gan ir atrodama viena no viņa vispazīstamākajām dziesmām - "Tom Traubert`s Blues", pazīstama galvenokārt kā "Waltzing Mathilda", skaista himna par cilvēku, kas apmaldījies svešā valstī, taču ne visas dziesmas šajā ierakstā spēj ar mani rezonēt. Piemēram, "Step Right Up" varbūt ir ļoti enerģisks džezisks gabals, bet man tas nepatīk. Tad jau labāk "Jitterbug Boy", kas ir vienkārša klavieru balāde alkoholiķa izpildījumā. Vispār šajā ierakstā Veitss izklausās vienkārši totāli aizdzerts, es nezinu, vai tā ir tikai impersonācija, bet grūti iedomāties alkohola ziņā piesātinātāku dziedātāju nekā Small change Veitsu. Tāpēc jau viņš arī izpilda kompozīciju "The Piano has been drinking (not me)" taisni šajā albūmā, starp citu forša dziesma. Un vēl arī "Bad Liver and A Broken Heart". "I don`t have a drinking problem, except when I can`t get a drink" viņš otrajā no šīm dziesmām apgalvo un varētu būt, ka viņš nemelo.
music, 1976

Lady Oracle

6.5
"Dāma pareģe" ir dāmu romāns, vismaz nosaukuma ziņā. Satura ziņā šī grāmata ne tik ļoti precīzi atbilst šai manai minimālā mērā iecienītajai kategorijai, lai gan tā īsti to klasificēt ir grūti. Principā tas ir stāsts par to, kādēļ Džouna aizbēgusi no sava vīra Kanādā uz Itāliju, izlikdamās par mirušu. Darbība patiesībā norit visai tradicionālā režīmā - ir tagadnes plāns, kurā Džouna domā, ko tālāk iesākt ar savu dzīvi, un ir viņas atmiņas, kas virzās lielākā vai mazākā mērā hronoloģiskā veidā. Bērnībā Džouna bija visai resna, no kā cieta, turklāt viņai par to daudz pārmetumus izteica māte. Tad viņa 19 gadu vecumā aizgāja no mājām un sagājās ar kaut kādu poļu eks-grāfu Polu. Tad viņa iepazinās ar jauno anarhistiski (vai tamlīdzīgi) noskaņoto Arturu, kuru viņa arī apprecēja. Tiesa, izrādījās, ka nekāds dižais revolucionārs Arturs nav, tikai sviesta kūlējs. Tad Džounai parādījās mīļākais vārdā Karaliskā Dzeloņcūka - kaut kāds "alternatīvais" mākslinieks, kam patika izstādīt nobrauktus dzīvniekus sasaldētā veidā. Starp citu, man arī pirms laika bija doma izstādīt interesantākos šādus eksponātus. Izrādās - ideja veca kā pati pasaule. Paralēli dīkdienīgajai dzīvei, piestrādājot dažādās haltūrās, Džouna rakstīja vēsturiskus šausmu romānus sievietēm (kas tā vispār par ziepeņu kategoriju?) zem pseidonīma, taču tad viņai atgadījās transā uzrakstīt "Dāmu pareģi" un izdot to zem sava īstā vārda, kļūstot par atzītu rakstnieci. Taču līdz ar slavu nāk arī pienākumi (with great power comes great responsibility - Spiderman), un viņu kāds sāka vajāt. Lai no vajāšanas aizbēgtu, viņa patiešām aizbēg - uz Itāliju un mēģina tur slēpties. Tas apmēram arī viss. Klāt tam visam vēl mazliet vēsturiskas mistikas, kas grāmatu padara par tādu kā parodiju pašai par sevi, un putra gatava. Kas tad tas ir? Intelektuāla grāmata vai lubene? Kaut kur pa vidu, bet ar to reizēm man nepietiek, lai es būtu gandarīts.
book, 1976

Coney Island Baby

8.0
This is one of the most relaxed and optimistic records Lou has had in his long and productive career. Who cares that it was written at a time when he had fallen in love with a man? Songs like "Crazy Feeling", "A gift" or "Oohhh Baby" rule despite that. In form and essence this record is quite similar to the most despised record of his collection - "Sally Can`t dance" - it`s a record full of optimistic and simple songs, that don`t want to change the world or anything like that but that are just simple and beautiful.
music, 1976

Main Street

7.0
Wizzard was a band which was lead by Roy Wood - the leader of "Move" and the founder of "Electric Light Orchestra". Until today when I first listened to this record, I knew absolutely nothing about it and even now I don`t know much which is no wonder, since the sound of the band has failed to impress me much. The band`s style is a synthesis of pop/rock and jazz that sounds like it came from the era of Louis Armstrong. The opening "Main Street" has a nice little melody going on and it can be described as fresh and pleasant. The next song entitled "Saxmaniax" (not "Sex maniacs" although that`s also a good title, especially for a jazz-old time music piece) is an instrumental with a strong groove. "The Fire in His Guitar" switches away from jazz influences and sounds like it was recorded by some hard rock/prog rock performer - ranging everywhere between "King Crimson", "Led Zeppelin" and "Dream Theater". "French Perfume" is once again jazzy but it`s a bit too avantegardish for my ears (if I write avantegardish I mean that it induces pain in my ears). As a whole it is quite a solid effort, which can sound almost like everything (for example, the bonus "Ball Park Incident" sound exactly like "Slade" while the other bonus - "Carslberg Special" could have be recorded by "Renaissance").
music, 1976

Der Boxer

8.0
When I went to my favourite "Goethe" library I took 3 books with me to read at home, like I always do. What I didn`t know then was that more than 50% of those books were written by Jews, about Jews and about Holocaust. If it were not the case I`d probably choose a subject more merry than this one. By the way, I haven`t even looked at the third book yet, so theoretically a chance exists that it`s also about Holocaust. I hope it isn`t. But to be sure I`ll check it just now. Hoorray! No Jews mentioned! Now that`s a good thing. Still "The Boxer" ain`t no half-bad book. Jurek Becker is surely one of the most interesting personalities among the German speaking writers whom I`ve discovered by going to this library. This is a story of a guy named Aron Blank who`s family hasn`t survived the holocaust, but he has. After the war he finds one of his children who happens to be also alive, although after years in a concentration camp he doesn`t know anything about anything. Still Aron manages to put his life back on the trail and to survive in the modern world. I can`t say that I liked this book because of the content, for there was little likeable in it, but Becker`s writing style is such that you just can`t dislike it. Even when writing about the most grieve subject he never ever goes overboard and stays normal - which is a rare case for subjects like the Holocaust.
book, 1976

Amigos

6.0
You may know the name of Carlos Santana, the leader of this band. He`s the fellow you must have seen on MTV on the videos for famous songs "Maria" and "Smooth". But surely this Santana ain`t the Santana of late nineties. Yet this isn`t exactly the early Santana that performed at Woodstock, this still is a real latino sound but the power of the Woodstock days has long gone. Yes, Carlos for sure knows how to play his guitar and some of the melodies on this album are quite interesting but not that interesting as you`d want. Singing doesn`t really appear much on this album, that`s not that bad probably but man are those latinos sleep inducing. Ok, I may be in a sleepy mood today but even if I weren`t I doubt that I`d call this record something for uber-activity.
music, 1976

A New World Record

7.5
To some people `Electric Light Orchestra` is a great band that recorded some superb albums back in 1970s. To some people it`s a disastrous group of misfits that recorded some shitty disco music in late seventies and early eighties and didn`t do much better afterwards. To me it`s just a band that performed a cover of Chuck Berry`s "Roll over Beethoven". Yet, they were no one hit wonders, and this album is considered one of their finest works. 8 tracks can be found on this album and each one of them has something to offer. No, I don`t mean to tell that this is something tremendously great or something like that, despite the fact that the music is overblown indeed, with whole lot of violins, classical operatic elements and the title of the album ain`t "Bananas" either. Apart from Chuck Berry those fellows are undoubtedly influenced by the McCartney side of Beatles, having some beautiful melodical ditties on this round plastic thingy. There`s "Telephone line" with that beautiful "Do-do-do-do-wa" part, then there`s "Livin` thing" sung in falsetto but with those nice violins that no Bee Gees could ever come up with. If you`re not that happy right now you can probably listen to "Shangri-La" although the Kinks did have a much better Shangri-La than those fellows. The opening "Tightrope" is a proof that I somehow didn`t notice that those "Traveling Wilburys" had much of Jeff Lynne (the leader of ELO) in them. You can never stop learning, you know.
music, 1976

Arrival

6.0
Oh, lord! I`ve actually listened to an Abba record that isn`t just a compilation of the best songs but an actual album. What`s my verdict? I`d rather stick to the "greatest hits" formula. On this album we get a few Abba classics - songs like "Money Money Money", "Dancing Queen" and partly "Knowing me, knowing you" deserve to be called classics of pop music. The first one of them even has some partly interesting lyrics. Then there`s "Then I Kissed the Teacher" which is about as dated as "Then He Kissed Me" (or was it "He kissed me in the way" who cares). The chorus is catchy though. Apart from that - almost nothing. This probably ain`t bad pop music but it`s too generic for me to listen to it again and again.
music, 1976

Big Beat

9.0
Once again I`m not going for the obvious choice for the best Sparks albums. After having listened to few first songs of their debut selftitled album which is supposed to be groundbreaking, revolutionary, the epitomy of a whole of genres I found it badly listenable and unintersting. So I switched to one of their favourite records of mine- "Big Beat". This album definetely is musically much harder than "Indiscreet", both in terms of music and lyrics. There are such songs as "I want to be like everybody else", "I bought the Mississippi river" and "Everbody`s stupid" which leaves little doubt whether this is an in-your-face kind of record. Ok, Sparks still do the Queen-like glam stuff (which they already did before Freddy Mercury was born in Iraq in 1909 or wherever and whenever he was born). On this record you hear a lot more guitars and less piano work than on "Indiscreet", but that doesn`t mean that Sparks have turned into Jimmy Hendrix or whatever. "Screwed up" is one cool song. So is "I like girls". I`m not particulary fond of the closing "Gone with the wind" - which is weird, of course, but some parts of it seem to be a bit too goofy for a humble lad like meself. Still no other complaints can be addressed at this album.
music, 1976

Taxi Driver

7.0
This is a film that you are bound to know. It`s the highest acclaimed work of Martin Scorcese and one of the most famous films with Robert de Niro as the anchorman. Travis is a Vietnam veteran who suffers from loneliness and who can`t sleep. Therefore he works as a taxi driver. Being dissatisfied with his world, with his life, he goes a bit over the roof. He tries to start a romance with Nancy - an activist for a president elections candidate Charles Palantine, but fails miserably after inviting her to a cinema to watch a Swedish porn movie. Somehow it happens that she is not a fan of this type of movies. After that Travis buys a lot of guns and starts training for cleaning up the city of New York. Why does he do that? Just because he doesn`t like the scum of the city. And he even manages to shoot something like 4 people, and even become some sort of a local hero in the end. What is good about this film? I guess, the acting is quite good, the characters are realistic - especially the one portrayed by De Niro himself. But what`s not that great? At least I could see why this film could be considered that good - it`s level of tension is pretty low and it seems to go for a very, very long time. Maybe I didn`t get something but I wouldn`t call this a real masterpiece, just a good movie.
film, 1976