Kazhes pierakstu burtnīca

Atzīšos - Ziņģim bija taisnība, kad viņš mani uzskatīja par So 80`s fanātiķi - vismaz citu attaisnojumu faktam, ka es kādreiz biju radikāls šī albūma (vai vismaz vairāku tā dziesmu) cienītājs, es atrast nevaru. Kas ir 80-to gadu Slade? Droši vien precīzākais raksturojums būtu: (Duran Duran + Def Leppard)/2.
Žēl tikai, ka tas nenozīmē neko labu, bet tikai tādu sintīroku ar augstu bombastiskuma līmeni, bet nulli emociju ziņā, milzīgu sintezatoru daudzumu un zemu paliekošo vērtību. Tipiska dziesma - "That`s what friends are for" ar ievadošu atkārtojošos ne pārāk interesantu sintezatora rifu, sliktu miksējumu, skatītāju līdzdziedāšanai paredzētu piedziedājumu, pilnīgi identiskiem visiem pantiem un ļoti augstu sierainuma līmeni. Starp citu, šobrīd es ēdu siera salātus.
Patiesībā es spēju iztēloties, ka astoņdesmitajos šāda stila mūzika bija patiešām aktuāla, bet šobrīd es diez vai gribētu tusiņā klausīties "Still the same" vai "She`s Heavy".
Velns!
Ko man te melot! Man patīk Slade! Un man patīk šis albūms! Kas par to, ka tas ir sintīroks! Kas par to, ka viņiem ir idiotisks vokālists!
Īstenībā es viņus labprāt klausītos arī tusiņā! Lai arī viņu intelektuālisma līmenis pat pagrabā nevarētu mitināties un lai arī melodijas daudzām dziesmām ir izteikti rudimentāras, man kaut kāda nezināma iemesla dēļ šīs dziesmas tomēr patīk. Kas gan ir, šī albūma galvenais hīts - "Ooh La La in LA" man vairs tik labi kā agrāk nepatīk, bet no otras puses - patīk gana labi tāpat.
Ar prātu es saprotu, ka šī nav mūzika, bet mēsls, ka "Me and the boys" ir ekvivalents dziesmai "Rock`n`roll (Part 2)" no Gerija Glitera repertuāra, bet es to tāpat klausos ar lielāko prieku, tāpat kā smieklīgo sintezatoru festu dziesmā "Sing Shout".
Un iesūdzi mani par to!