The Gray Race

Šādu mūziku, kādu spēlē "Bad Religion", es reizēm klausos ar lielāko prieku, kad uznāk pareizais noskaņojums. Vai 1. maijā sēžot darbā ir pareizais noskaņojums, lai klausītos agresīvu un ātru pankroku? Domājams gan. Tādas dziesmas kā Dead Kenedys ietekmētā "The Gray Race", melodiski poppancīgā "Them and Us" vai Offspring-iskā "Pity the Dead" ir tieši tādas zāles, kādas man šodien nepieciešamas. Reizēm Bad Religion mēģina arī kādu liriskāku noti, kā, piemēram, dziesmā "The Streets of America", kur var saskatīt pat zināmu līdzību ar Pearl Jam mūziku (jā, es zinu, ka my baby`s in love with Eddie Vedder) un varbūt pat ar Green Day un U2 kopdarbu. Protams, pancīgajai mūzikai ir viens liels trūkums - lai arī šajā albūmā ir 15 dziesmas, sajūta ir tāda, ka to ir ne vairāk kā 3-4, jo atšķirības starp tām ir diezgan minimālas, lai arī lipīgums ir labs un, piemēram, "Drunk Sincerity" ritmiņš man šķiet ļoti simpātisks.
2007-05-01
7.0
comments powered by Disqus