The Fountain
Šo filmu mēs skatījāmies tikai nedaudz nojaušot, kas mūs tajā gaidīs. Pareizāk sakot, Liene nenojauta neko, es biju no Vikipēdijas sapratis, ka tā stāsta par diviem mīlniekiem dažādos laikmetos un to, ka mīlestība ir spēcīgāka par nāvi un laiku. Kā izrādījās, tur varbūt bija sava patiesība, bet tā nebija diez ko izteikta.
Filma sastāv no trim sižetiem, kuros visos parādās Hjū Džekmens un Reičela Vaiza. Ērtības labad saukšu viņus abus visos periodos vienādos vārdos - Toms un Izija (tā viņus sauc mūsdienu versijā).
Pirmā versija, ar ko mēs iepazīstamies, norisinās 16.-17. gadsimtā un Toms ir spāņu konkistadors, kas dodas uz Jaunspāniju - Ameriku atrast "jaunības avotu" (kas šeit gan patiesībā ir koks, nevis avots). Man patiesībā radās viena diezgan stulba asociācija - vienā "I Am Weasel" sērijā arī notika ekspedīcija šī avota meklējamos, bet izradījās, ka "fountain of youth" ir neliela strūklaciņa parkā, blakus kurai atrodas "fountain for adults".
Anyway, Toms vispār šajos meklējumos devies tādēļ, ka viņu tur nosūtījusi Spānijas karaliene Izija, kuras karaļvalsti nomoka apsēsts galvenais inkvizitors (jā, gribētos man redzēt kādu filmu, kur inkvizīcija tiktu parādīta pozitīva gaismā - vienkārši oriģinalitātes pēc).
Otrs sižets - Tomijs un Izija dzīvo mūsdienās, Izijai ir smadzeņu audzējs, Tomijs ir ķirurgs, kurš mēģina atrast zāles viņas slimībai, bet patlaban veic eksperimentus ar pērtiķiem. Negaidīti labu efektu pērtiķa slimības gadījumā dod kaut kādu no Amerikas atvestu koka šķiedru implantēšana smadzenēs, atjauninot pērtiķa organismu, taču tas, ka tā palīdz likvidēt audzēju, atklājas par vēlu - Izija jau ir mirusi.
Trešais sižets ir visabsurdākais un grūtāk uztveramais (tā saprašanai man palīdzēja Vikipēdija, nevis skatīšanās) - Tomijs (plikpaurains) ceļo pa kosmosu kaut kādā dīvainā lodē kopā ar mirstošu dzīvības koku, viņa mērķis ir sasniegt Nebulu - mirstošu zvaigzni, jo tā ir vieta, kurā Maiju mitoloģijā nonāk mirušās dvēseles (vai kaut kā tamlīdzīgi). Patiesībā Maiju mitoloģija ir bezmaz centrālais filmas elements, līdzās Izijas rakstītai grāmatai, kura stāsta par konkistadoru un karalieni un kurai viņa nepaspēj uzrakstīt pēdējo nodaļu, uzticot to Tomijam.
Paveic to gan laikam nevis mūsdienu Tomijs, bet gan uz Nebulu lidojošais, lai gan es neesmu tā īsti pārliecināts, vispār tuvāk filmas beigām sižeti sāk saplūst viens otrā un, piemēram, kosmosa Tomiju ierauga maiju virspriesteris, atpazīstot viņā pasaules pirmtēvu.
Šī filma noteikti nebija tāda, kādu es to biju gaidījis, ne īsti labāka, ne īsti sliktāka - diezgan dīvians kino. Un skumjš.
Starp citu, Darens Afonovskis vislabāk zināms kā "Requiem for a Dream" režisors. Vēl mazliet informācijas: sākotnēji filmai bija paredzēts lielāks budžets un galvenās lomas vajadzēja atveidot Bredam Pitam un Keitai Blānšetail. Nesanāca.
Toties pateicoties naudas nogriešanai filma tika pie vienas pozitīvas iezīmes - datorgrafiku te lielākoties aizstāj savdabīga fotogrāfiju izmantošana, panākot brīžiem pat ļoti interesantus efektus. Iesaku noskatīties.
Filma sastāv no trim sižetiem, kuros visos parādās Hjū Džekmens un Reičela Vaiza. Ērtības labad saukšu viņus abus visos periodos vienādos vārdos - Toms un Izija (tā viņus sauc mūsdienu versijā).
Pirmā versija, ar ko mēs iepazīstamies, norisinās 16.-17. gadsimtā un Toms ir spāņu konkistadors, kas dodas uz Jaunspāniju - Ameriku atrast "jaunības avotu" (kas šeit gan patiesībā ir koks, nevis avots). Man patiesībā radās viena diezgan stulba asociācija - vienā "I Am Weasel" sērijā arī notika ekspedīcija šī avota meklējamos, bet izradījās, ka "fountain of youth" ir neliela strūklaciņa parkā, blakus kurai atrodas "fountain for adults".
Anyway, Toms vispār šajos meklējumos devies tādēļ, ka viņu tur nosūtījusi Spānijas karaliene Izija, kuras karaļvalsti nomoka apsēsts galvenais inkvizitors (jā, gribētos man redzēt kādu filmu, kur inkvizīcija tiktu parādīta pozitīva gaismā - vienkārši oriģinalitātes pēc).
Otrs sižets - Tomijs un Izija dzīvo mūsdienās, Izijai ir smadzeņu audzējs, Tomijs ir ķirurgs, kurš mēģina atrast zāles viņas slimībai, bet patlaban veic eksperimentus ar pērtiķiem. Negaidīti labu efektu pērtiķa slimības gadījumā dod kaut kādu no Amerikas atvestu koka šķiedru implantēšana smadzenēs, atjauninot pērtiķa organismu, taču tas, ka tā palīdz likvidēt audzēju, atklājas par vēlu - Izija jau ir mirusi.
Trešais sižets ir visabsurdākais un grūtāk uztveramais (tā saprašanai man palīdzēja Vikipēdija, nevis skatīšanās) - Tomijs (plikpaurains) ceļo pa kosmosu kaut kādā dīvainā lodē kopā ar mirstošu dzīvības koku, viņa mērķis ir sasniegt Nebulu - mirstošu zvaigzni, jo tā ir vieta, kurā Maiju mitoloģijā nonāk mirušās dvēseles (vai kaut kā tamlīdzīgi). Patiesībā Maiju mitoloģija ir bezmaz centrālais filmas elements, līdzās Izijas rakstītai grāmatai, kura stāsta par konkistadoru un karalieni un kurai viņa nepaspēj uzrakstīt pēdējo nodaļu, uzticot to Tomijam.
Paveic to gan laikam nevis mūsdienu Tomijs, bet gan uz Nebulu lidojošais, lai gan es neesmu tā īsti pārliecināts, vispār tuvāk filmas beigām sižeti sāk saplūst viens otrā un, piemēram, kosmosa Tomiju ierauga maiju virspriesteris, atpazīstot viņā pasaules pirmtēvu.
Šī filma noteikti nebija tāda, kādu es to biju gaidījis, ne īsti labāka, ne īsti sliktāka - diezgan dīvians kino. Un skumjš.
Starp citu, Darens Afonovskis vislabāk zināms kā "Requiem for a Dream" režisors. Vēl mazliet informācijas: sākotnēji filmai bija paredzēts lielāks budžets un galvenās lomas vajadzēja atveidot Bredam Pitam un Keitai Blānšetail. Nesanāca.
Toties pateicoties naudas nogriešanai filma tika pie vienas pozitīvas iezīmes - datorgrafiku te lielākoties aizstāj savdabīga fotogrāfiju izmantošana, panākot brīžiem pat ļoti interesantus efektus. Iesaku noskatīties.
2007-05-02
comments powered by Disqus