Tieši šāda filma ir "Miss Potere".
Būdams ne īpaši informēts bērnu literatūras jautājumos, es nezināju, ka Beatrise Potere bija reāla persona (un nevis tikai filmā izmantots mēģināt gūt panākumus ar šobrīd aktuāla uzvārda palīdzību). Tātad: Elizabete Potere dzīvoja 19. gadsimta beigu Anglijā un bija bagātas ģimenes atvase, taču viņai nebija ne mazākās intereses "apņemt labu partiju" un kļūt par sabiedrības dāmu, gluži otrādi. Toties viņai patika zīmēt un sacerēt bērnu stāstus. Viņas vecāki (vai pareizāk sakot - vismaz filmā - māte) par šo viņas aizraušanos sajūsmā nebija un domāja tikai par to, ka gadi tikai iet uz priekšu, bet vīra ta nav. Ar savām bērnu grāmatām sākotnēji Beatrisei īpaši nekas labs neizdodas, līdz brāļi Vorni neizlemj publicēt viņas stāstu par trušiem, vadīdamies no personīgas stratēģijas, lai neļautu ģimenes biznesā piedalīties jaunākajam brālim, kura karjerai kā grāmatizdevējam vajadzēja sākties un beigties ar Poteres grāmatas fiasko. Pieminēšu, ka Poteres lomā ir Renē Zelvegere, kura, izmantojot Bridžitas Džounsas pieredzi, šķiet, kļuvusi par regulāru britu sieviešu atveidotāju, bet Normanu Vornu atveido Jūens Makrgregors, kurš šoreiz patiesībā nebūt nav tāds kā parasti un man viņu pat atpazīt ne uzreiz izdevās.
Pastāstīšu mazliet par momentu, kas mani pārsteidza. Beatrises māte bija kategoriski pret viņas precībām ar Vornu, kurš bija "tirgotājs", t.i., ievērojami zem viņas līmeņa. Tālab Beatrise tika uz vasaru savākta uz laukiem, lai viņa "pārdomātu", vai viņa patiešām grib precēties. Es biju pārliecināts, ka attīstīsies epizode, ka parādīsies cits līgavainis, no labākām aprindām, kurš gandrīz kļūs par viņas un Vorna attiecību galā, bet tomēr filmas beigās Beatrise kļūs par Vorna kundzi. Bet izrādījās - ne vella! Ne viņa kļuva par Vorna kundzi, ne parādījās galantais augstmanis.
Protams, izskaidrojums tam varētu būt vienkāršs - fakts, ka Mis Potere bija vēsturiska persona, bet es to nezināju, līdz ar to es arī negaidīju notikumus, kuri nepakļaujas tipiskām filmu klišejām.
Protams, šis tas filmā, kā apskatījos Wikipēdijā, ir samelots, bet kas tā būtu par filmu, kura stingri turētos pie standarta patiesības? Kā lai arī nebūtu, filma bija patiesi jauka un aizkustinoša, varbūt ne tāds kino, kas gāž monarhus un uzsēdina uz mieta tautas apspiedējus, bet vienkārša sirsnīga filma, kas nepretendē uz neko lielāku kā labu vakara pavadīšanu. Ir vērts noskatīties!
P.S. Apraksts tapis ļoti nesavlaicīgi manas aizmāršības dēļ.