Nu, beidzot, līdz ar "Empyrium" beidzas mana trakā iepazīšanās ar doom/goth/death metāla žanriem (vismaz uz kādu laiku)... un labi, ka tā. Protams, Empyrium nav sliktākā grupa, kādu man jebkad ir nācies dzirdēt, bet īpašas simpātijas pret viņu spēlēto daļēji simfonisko doom metālu manī nav radušās. Un vispār man darbā ir šausmīgi smagas austiņas, kas nospiež galvu, vajadzēs nākamnedēļ pāriet atkal pie vieglākā austiņu modeļa, kas tik lielas ciešanas nesagādā. Nekā, ko par šo albūmu teikt, man gan nav :)