Riding with the King (with B.B.King)
Ēriks Kleptons un B.B.Kings vienā kopīgā albūmā - wow! Divi izcili blūzisti, katrs no savas "skolas", apvieno spēkus, lai radītu kaut ko nebijušu! Divi veci vīri izlēmuši sapurināt vecās spalvas un parādīt, ka pulveris viņu mucās vēl nav izbeidzies! Patiešām īsts brauciens kopā ar karali!
Labi, pietiek patosa! Patosam nav vietas mūsdienu Eiropā! Liberālisms, homoseksuālisms un neonacistiskās vērtībās balstītas kristīgas ģimenes propoganda - lūk, kas mums ir vajadzīgs! Vista šķērsoja ceļu, par spīti visam milzīgajam riskam, tikai tāpēc, ka dažādi imigranti bija aizpildījuši to ceļa pusi, kurā vista dzīvoja līdz šim! Tas tā vairs nevar turpināties!
Jā, šodien man nav īsti saprātīgs rakstīšanas noskaņojums, nākas to atzīt.
Ja tu vispār esi dzirdējis kādu dziesmu no šī albūma, tad tā noteikti ir tituldziesma. Džordžs Starostins to gan radikāli izkritizē, bet kāda man starpība, ko saka kaut kāds krievu mūzikas apskatnieks, kas pēdējā gada laikā nav publicējis nevienu recenziju? Es uzskatu, ka "Riding with the king" ir ļoti pārliecinošs un relaksēts divu blūza meistaru kopdarbs ar foršu klavieru fonu, maksimāli draudzīgu dueta vokālu, kas rada sajūtu, ka abiem večiem kopā studijā izdevās pavadīt lielisku laiku. Protams, kopumā šis ieraksts nav nekas fenomenāls - ne Kleptonam, ne Kingam savā vecumā nepieciešamības pierādīt, ka viņi ir izcili blūzmeņi sen vairs nav un viņi dara gluži vienkārši to, ko parasti - spēlē maksimāli profesionālu un vienlaicīgi nepretenciozu blūzu. Tā ir tipiska mūzika, kas varētu skanēt kādā bārā kaut kur Anglijas vai Amerikas nostūrī gan 1965., gan 2005. gadā. Dziesmu materiāls, ko viņi spēlē kopā, lielākoties nav jaunas dziesmas, bet Ērika un B.B. karjeras dažādi sasniegumi - te noteikti jāpiem Derek and the Dominoe izpildījumā slavu ieguvušais "Key to the Highway". Dažas dziesmas gan man pie sirds iet labāk nekā pārējās, piemēram, te varētu izcelt "Help the Poor", kas laikam ir pazīstama tieši Kinga izpildījumā. Kopumā šo ierakstu var nosaukt par atskatu uz pagātni, kurā vieta atrodas gan "Days of old", kuru varētu būt klausījusies 50-to gadu jaunatne, gan "Marry You", kas ir tipiska 90-to gadu dziesma. Protams, no šāda dueta varētu gribēt sagaidīt vairāk spožus ģitārsolo, bet citādi es īpašus trūkumus šajā ierakstā nesaklausu. Protams, es apzinos, ka viss blūzs izklausās vienādi, bet tāpat vienādi var izklausīties arī dažādi un kurš gan labāk pazīst blūzu kā šie divi sirmie vīri? (vai vismaz - kurš no dzīvajiem to pazīst labāk)
Laikam jau atkārtošos, sakot, ka šis ieraksts nav no tiem, bez kuriem tas disku kolekcija nav pilnīga, bet tas ir no tiem ierakstiem, kuru tu gandrīz jebkurā dzīves situācijā varētu neiebilst paklausīties.
Labi, pietiek patosa! Patosam nav vietas mūsdienu Eiropā! Liberālisms, homoseksuālisms un neonacistiskās vērtībās balstītas kristīgas ģimenes propoganda - lūk, kas mums ir vajadzīgs! Vista šķērsoja ceļu, par spīti visam milzīgajam riskam, tikai tāpēc, ka dažādi imigranti bija aizpildījuši to ceļa pusi, kurā vista dzīvoja līdz šim! Tas tā vairs nevar turpināties!
Jā, šodien man nav īsti saprātīgs rakstīšanas noskaņojums, nākas to atzīt.
Ja tu vispār esi dzirdējis kādu dziesmu no šī albūma, tad tā noteikti ir tituldziesma. Džordžs Starostins to gan radikāli izkritizē, bet kāda man starpība, ko saka kaut kāds krievu mūzikas apskatnieks, kas pēdējā gada laikā nav publicējis nevienu recenziju? Es uzskatu, ka "Riding with the king" ir ļoti pārliecinošs un relaksēts divu blūza meistaru kopdarbs ar foršu klavieru fonu, maksimāli draudzīgu dueta vokālu, kas rada sajūtu, ka abiem večiem kopā studijā izdevās pavadīt lielisku laiku. Protams, kopumā šis ieraksts nav nekas fenomenāls - ne Kleptonam, ne Kingam savā vecumā nepieciešamības pierādīt, ka viņi ir izcili blūzmeņi sen vairs nav un viņi dara gluži vienkārši to, ko parasti - spēlē maksimāli profesionālu un vienlaicīgi nepretenciozu blūzu. Tā ir tipiska mūzika, kas varētu skanēt kādā bārā kaut kur Anglijas vai Amerikas nostūrī gan 1965., gan 2005. gadā. Dziesmu materiāls, ko viņi spēlē kopā, lielākoties nav jaunas dziesmas, bet Ērika un B.B. karjeras dažādi sasniegumi - te noteikti jāpiem Derek and the Dominoe izpildījumā slavu ieguvušais "Key to the Highway". Dažas dziesmas gan man pie sirds iet labāk nekā pārējās, piemēram, te varētu izcelt "Help the Poor", kas laikam ir pazīstama tieši Kinga izpildījumā. Kopumā šo ierakstu var nosaukt par atskatu uz pagātni, kurā vieta atrodas gan "Days of old", kuru varētu būt klausījusies 50-to gadu jaunatne, gan "Marry You", kas ir tipiska 90-to gadu dziesma. Protams, no šāda dueta varētu gribēt sagaidīt vairāk spožus ģitārsolo, bet citādi es īpašus trūkumus šajā ierakstā nesaklausu. Protams, es apzinos, ka viss blūzs izklausās vienādi, bet tāpat vienādi var izklausīties arī dažādi un kurš gan labāk pazīst blūzu kā šie divi sirmie vīri? (vai vismaz - kurš no dzīvajiem to pazīst labāk)
Laikam jau atkārtošos, sakot, ka šis ieraksts nav no tiem, bez kuriem tas disku kolekcija nav pilnīga, bet tas ir no tiem ierakstiem, kuru tu gandrīz jebkurā dzīves situācijā varētu neiebilst paklausīties.
2007-05-24
comments powered by Disqus