Breaking and Entering
Pirms "Breaking and Entering" skatīšanās mani bija pārņēmusi zināma skepse filmu jautājumos. Un nebūtu te par ko brīnīties - sestdienas vakarā iecerētais filmu skatīšanās pasākums pie Bū un Daces nebūtu nosaucams par manis kā filmu piedāvātāja virsotni. Vispirms sākām skatīties brāļu Koenu "The Man Who Wasn`t There", taču publikas (maigi izsakoties) zemās intereses dēļ tai atmetām ar roku, tāpat mēs neredzējām daudz no "Breakfast on Pluto", kur pie vainas bija īru ne īpaši skaidrā angļu valoda. Līdz ar to vakars tika pavadīts televīzijas atmosfērā.
Kā lai arī nebūtu, "Breaking and entering" ļāva cerēt, ka varētu kļūt par vēl vienu filmu, ko man būtu iespēja noskatīties vienatnē (jo NR pieminējums, ka filma plūst kā upe radīja aizdomas, ka tā ir viena no tām filmām, "kurās nekas nenotiek" un kuras neviens negrib skatīties). Taču izrādījās, ka tā nebūt nebija.
"Breaking and Entering" ir divu stāstu saplūdinājums vienā, izmantojot Entonija Mingellas iecienītākos aktierus - Džūdu Lovu un Džuljetu Binošu (kura, kā izrādās, ir bijusi arī viņa režisētajā "Angļu pacientā", ko es savukārt redzējis neesmu).
Tātad, Vils (Džūda Lovs) ir arhitektu firmas vadītājs/īpašnieks. Viņam jau desmit gadus ir draudzene Līva (Dženija - Foresta Gampa mūža mīlestība), kurai ir 13gadīga meita Beatrise ar zināmu autisma sindroma klātbūtni. Vila un Līvas attiecībās katastrofāli pietrūktas jebkāda veida tuvības, viņi ir viens no otra norobežojušies.
Tikām pavisam netālu no viņiem dzīvo bosniete Amira (Džuljeta Binoša) ar savu pusaugu dēlu Mirzānu, kurš, izmantojot savas pa jumtiem lēkātāja iemaņas, ir kļuvis par sava nelaiķa tēva radinieku zagļu bandas dalībnieku. Un gadās, ka Mirzāns vairākas reizes aplaupa Vila biroju, bet vienā reizē Vils viņu ievēro, dzenas pakaļ un noskaidro, kur mazais zaglēns dzīvo. Taču attīstās situācija tā, ka Vils iemīlas Mirzāna mātē un nemaz nealkst, lai puika nokļūtu cietumā.
Tas varētu būt īsais sižeta pārstāstījums. Ja raudzīties uz visu šo situāciju no veselā saprāta pozīcijām, jāatzīst, ka diez ko loģiska šī filma daudzējādā ziņā nav. Bagāts arhitekts, kas pats policijas vietā novēro biroju, lai tas netaptu apzagts un īsina laiku mašīnā, pļāpādams ar prostitūtu (kura turklāt savā īpašā veidā ir diezgan apgarota persona), un pēc tam spēj izsekot pērtiķa veikluma puišeli, tas viss nešķiet īpaši sakarīgi. Tāpat vispār personāžu motivācija rīkoties tā vai citādi katrā konkrētā situācijā šajā filmā bieži nav īsti skaidra, bet lai nu tas paliek. Skatīties tāpat bija jauki un filma bija patiešām saistoša, lai arī tieši ar upi man tā neasociējas - vienkārši laba drāma, bez jebkādiem baigākajiem brīnumiem.
Kā lai arī nebūtu, "Breaking and entering" ļāva cerēt, ka varētu kļūt par vēl vienu filmu, ko man būtu iespēja noskatīties vienatnē (jo NR pieminējums, ka filma plūst kā upe radīja aizdomas, ka tā ir viena no tām filmām, "kurās nekas nenotiek" un kuras neviens negrib skatīties). Taču izrādījās, ka tā nebūt nebija.
"Breaking and Entering" ir divu stāstu saplūdinājums vienā, izmantojot Entonija Mingellas iecienītākos aktierus - Džūdu Lovu un Džuljetu Binošu (kura, kā izrādās, ir bijusi arī viņa režisētajā "Angļu pacientā", ko es savukārt redzējis neesmu).
Tātad, Vils (Džūda Lovs) ir arhitektu firmas vadītājs/īpašnieks. Viņam jau desmit gadus ir draudzene Līva (Dženija - Foresta Gampa mūža mīlestība), kurai ir 13gadīga meita Beatrise ar zināmu autisma sindroma klātbūtni. Vila un Līvas attiecībās katastrofāli pietrūktas jebkāda veida tuvības, viņi ir viens no otra norobežojušies.
Tikām pavisam netālu no viņiem dzīvo bosniete Amira (Džuljeta Binoša) ar savu pusaugu dēlu Mirzānu, kurš, izmantojot savas pa jumtiem lēkātāja iemaņas, ir kļuvis par sava nelaiķa tēva radinieku zagļu bandas dalībnieku. Un gadās, ka Mirzāns vairākas reizes aplaupa Vila biroju, bet vienā reizē Vils viņu ievēro, dzenas pakaļ un noskaidro, kur mazais zaglēns dzīvo. Taču attīstās situācija tā, ka Vils iemīlas Mirzāna mātē un nemaz nealkst, lai puika nokļūtu cietumā.
Tas varētu būt īsais sižeta pārstāstījums. Ja raudzīties uz visu šo situāciju no veselā saprāta pozīcijām, jāatzīst, ka diez ko loģiska šī filma daudzējādā ziņā nav. Bagāts arhitekts, kas pats policijas vietā novēro biroju, lai tas netaptu apzagts un īsina laiku mašīnā, pļāpādams ar prostitūtu (kura turklāt savā īpašā veidā ir diezgan apgarota persona), un pēc tam spēj izsekot pērtiķa veikluma puišeli, tas viss nešķiet īpaši sakarīgi. Tāpat vispār personāžu motivācija rīkoties tā vai citādi katrā konkrētā situācijā šajā filmā bieži nav īsti skaidra, bet lai nu tas paliek. Skatīties tāpat bija jauki un filma bija patiešām saistoša, lai arī tieši ar upi man tā neasociējas - vienkārši laba drāma, bez jebkādiem baigākajiem brīnumiem.
2007-05-27
comments powered by Disqus