Kazhes pierakstu burtnīca

Turpinot pēdējā laika tradīcijas, ķērāmies pie kārtējā angļu seriāla. Šoreiz vārds "angļu", iespējams, jāraksta ar visiem lielajiem burtiem, jo Džīvsa un Vūstera piedzīvojumi, manuprāt, ir gandrīz angliskuma esence.
Lai būtu skaidrs, par ko te ir runa, neliela informatīva atkāpe. Ar Bertiju Vūsteru un viņa sulaini Džīvsu es iepazinos pateicoties grāmatai "Strihnīns zupā", kura manā grāmatu plauktā nokļuva pirms vairāk kā desmit gadiem kā dāvana no māsas Angelikas (lai gan es nebūtu pārliecināts, ka dāvana nebija adresēta manam tēvam, nebūt nebūtu pārliecināts). Lai arī nevienu vienīgu mirkli es neesmu uzskatījis Vudhauzu par visu laiku izcilāko angļu komēdiju autoru, savs šarms viņam neapšaubāmi piemita un tieši Vūstera-Džīvsa stāstos tas izpaudies visspožāk.
Tātad - seriāls. Iedomāsimies sekojošu situāciju. Bērtijs Vūsters ir gluži vienkāršs augstāko aprindu dīkdienis pirmskara Londonā, kas savas dienas aizvada muļķīgos jokos ar sev līdzīgajiem, bezjēdzīgās nodarbēs savā "klubā", naksnīgos dzertiņos un ne pārāk veiksmīgās mīlas attiecībās. Savu dzīvi vadīt pats Vūsters nav spējīgs, jo viņam trūkst jebkāda veselā saprāta. Un tad šim Vūsteram parādās jauns sulainis - prātīgs vīrs vārdā Džīvss, kurš ir ne tikai lielisks sava amata piepratējs, bet arī augsti izglītots (laikam - pašmācības ceļā) un ļoti saprātīgs cilvēks, par kura vienu no galvenajiem pienākumiem kļūst Vūstera izvilkšana no visām ķezām, kurās tam pagadās iekļūt.
Šī seriāla pirmā sezona sastāv no piecām sērijām, no kurām pēdējās divas veido vienotu stāstu. Katra sērija ir balstīta uz 2-3 Vudhauza stāstiem, to sižetus "samiksējot" kopā (jo 50 minūtēm ar vienu stāstu varētu nepietikt, turklāt vairākas problēmas paralēlajā slēgumā (vai jauktajā slēgumā) vienmēr ir interesantākas par tām pašām problēmām virknes slēgumā.
Galvenajās lomās seriālā ir divi gana labi zināmi aktieri - Hjū Lorijs un Stīvens Frajs. Abi divi tev kā skatītājam varētu būt zināmi kā seriāla par "Melno čūsku" dalībnieki. Lorijs ir tas, kas Čūskā bija uz augšu pasistais Džordžs, bet Frajs - karalienes Elizabetes garīdznieks Melčits un - it īpaši - ģenrālis Melčits pirmajā pasaules karā (manuprāt, viens no šī seriāla zvaigznēm). Šeit Frajs ir Džīvss, Lorijs - Vūsters.
Pirmajā sērijā Vūsters iepazīst Džīvsu un ātri saprot, ka viņa sulainis ir pamatīgākais lietaskoks, kas spēj pat nodrošināt, lai Vūsters netiktu iesaistīts darījuma laulībās. Otrā sērija, kas, manuprāt, ir labākā šajā sezonā, vēsta par to, kā Vūsteram nācās sabiedrībā dziedāt "Sonny Boy". Trešā, manuprāt, garlaicīgākā sērija, ir par azartspēlēm. Ceturtā un piektā - Vūsteram izdodas sačakarēt gandrīz visu savu radu un paziņu personīgās dzīves un pat Džīvsam nākas pamatīgi piepūlēties, lai radušās problēmas atrisinātu.
Ā, atcerējos piebilst - Džīvss ir tas, par godu kuram nosaukts "AskJeeves.com".
Tagad mazliet par maniem iespaidiem. Neteikšu, ka skatoties "Jeeves and Wooster" visu laiku ir jātur vēders, lai nepārsprāgtu no smiekliem, fascinējošu epizožu šeit nav īpaši daudz un brīžiem otrā plāna aktieru tēlojums nav diez ko gluds un ticams. Toties galveno lomu atveidotāji šeit ir vienkārši ideālā elementā - pastulbais un par sevi nepamatoti pārliecinātais Lorija Vūsters (man pat ir aizdomas, ka Vūsters - ne šajā interpretācijā gan - ir kalpojis par prototipu klasiskajam Monty Python skečam "Upper class twit of the year") pretstatā vienmēr atturīgajam, šausmīgi sarežģītā angļu valodā runājošajam Džīvsam veido ļoti kolorītu pārīti, kuru epizodes duetā, manuprāt, ir labākas par vairumu sižeto virzošo fragmentu.
Tipisks abu galveno varoņu sadarbības piemērs skatāms šeit, Vūsteram izpildot džezisko gabalu "Minnie the Moocher":

Ja jāsalīdzina ar "Melno čūsku", Džīvss un Vūsters noteikti nestāv ne tuvu līdz "Blackadder" ceturtās sezonas nežēlīgajam sarkasmam, bet par pirmo vai otro sezonu, manuprāt, nekādi nav sliktāki. Nezinu pagaidām gan, kādā kvalitātē būs otrā sezona (tālāk par to mēs ar Lieni diez vai tiksim, jo oficiāli seriāla kvalitāte pēcāk kritās, plus pēdējās divas sezonas nemaz nevar dabūt).