Kazhes pierakstu burtnīca

Lai arī es nebeidzu atkārtot, ka ņūmetāls nav mans mūzikas stils, disku kolekcija bez kaut viena RATM albūma, manuprāt, nevar būt pilnīga. Protams, šis gan nav tas ieraksts, kurš būtu nepieciešams, bet cita man gluži vienkārši nav.
Šajā - savā atvadu albūmā - Zeks de le Roka, Toms Morello un pārējā banda savā stilā iespēlējuši pazīstamas (un ne visai) pēdējo desmitgažu dziesmas, kuru tematika atbilst sociālistiski noskaņotajiem uz mašīnu sadusmotajiem.
Dziesmu izvēle gan savā ziņā ir mazliet dīvaina - līdzās viņiem tuvajiem Cypress Hill un Afrika Bambataa šamie izlēmuši parādīt, kā varētu izklausīties Rollingstounu "Street Fighting Man", Boba Dilana "Maggies Farm" un Springstīna "The Ghost of Tom Joad".
Strādājot ar sev tuvāku materiālu, RATM izklausās patiešām spēcīgi .Vai tas būtu fanka/repa/metāla krustojums "Renegades of Funk", tīri ņūmetāliskie "Microphone Fiend" un "How could I just kill a man". Tīri labi viņiem izdevies savam stilam pielāgot arī MC5 kompozīciju "Kick out the Jams", kura gan ir radikāli pārveidota, bet Zeka un Morello rokās tāpat izklausās ļoti spēcīgi. Negatīvi piemēri toties ir viņu Dilana un Stounu interpretācijas. Street Fighting Man ar kaut kādu stulbu vokālu apstrādi un agresīvo De La Rokas repošanu vispār pazaudē visu savu skaistumu un no kolosālas roka himnas kļūst par kaut kādu kaku, bet "Maggie`s Farm" Dilana ļoti smalkā agresija pārvēršas par tradicionālo RATM pieeju, pazaudējot oriģinālo melodiju un saglabājot tikai tekstu.
Vispār jau RATM tāpat ir mana mīļākā ņūmetāla grupa, tas ir fakts, bet viņu izpildītās dziesmas šajā ierakstā pamatīgi cieš no vienveidības (trakāk nekā tas ir klasiskā metāla grupām).