"Kung Pow!" ir īpaša filma vienā ziņā - tādā ziņā, ka tās veidošana patiesībā ir bijusi maksimāli čakarīga. Tā vietā, lai uzfilmētu šādu filmu, Stīvos Odekērks (pazīstams kā ne īpaši kvalitatīvu komēdiju režisors pirms un pēc šīs filmas) ir izdarījis sekojošo - ielīmējis sevi pašu kā galveno varoni kādā honkongiešu filmā, pārmontējis šādas tādas epizodes citādā secībā, pievienojis vairākus pašveidotus segmentus filmai un - lūdzu! - jūsu uzmanībai ir gatava "Kung Pow!".
Jāievēro vēl viens būtisks fakts - Odekērka plānos neapšaubāmi neietilpa skatītāja pārliecināšana, ka šī ir īsta filma - vismaz vietām montāža ir tik idiotiska, ka debīlāku grūti iedomāties, bet tur jau ir tā doma.
Kāds ir filmas sižets? Filmas galvenā varoņa ģimeni nogalina ļaundaris, bet šis, zīdainis būdams, spēj no ļaundara atkauties (riktīgs Harijs Poters, ne?) un tad veltī savu dzīvi, lai varētu tam atriebties. Filmas gaitā viņš cīnās ar milzīgiem bariem visādu slikto, tai skaitā ar ļaunu datorgrafisku govi (kas rada skaidrību, kāpēc dažus gadus vēlāk Odekērks režisēja diezgan pavājo Barnyard) un beigu beigās pieveic francūžus-citplanētiešus.
Filma ir ļoti muļķīga. Ļoti, ļoti, pat varētu teikt. Kaut ko tik muļķīgu ir grūti pat iedomāties. Varoņi (ieskaitot paša Odekērka atveidoto "The Chosen One") nerunā atbilstoši savu lūpu kustībām, bet viņa beibe katras frāzes beigās saka "vī! vī!" vai kaut ko līdzīgu, jo Odekērks nebija papūlējies viņai sarakstīt pietiekami daudz teksta. Visādu negludumu te ir tā, ka čum un mudž. Un varētu teikt, ka šī filma ir katastrofāli slikta. Bet patiesībā - diezgan smieklīga, un savā veidā pat ģeniāla. Es apzinos, ka kino kritiķi šo darbu nolika līdz ar zemi un atzina par pēdējo mēslu esam, bet patiesībā nemaz tāds mēsls tā nebija, tā bija citāds mēsls.
Vai tad mēslā varētu būt šāda te aina:
Droši vien, ka varētu. Tas nekas, bet vismaz es izsmējos ne pa jokam.