Kazhes pierakstu burtnīca

Piedzīvojumu filmas par bibliotekāru Flinnu Kārsenu, kuram dzīvē nav lielāka prieka kā trenkāties pa dažādiem pasaules nostūriem, dzenoties pakaļ antīkās pasaules dārgumiem (kuri viņam personīgi nav vajadzīgi) šķiet mēģina kļūt par mūsdienu alternatīvu Indianam Džonsam. Tiesa, ievērojot to, ka šīs filmas top mazpazīstamās studijās un tiek izlaistas tikai DVD formātā, bet uz lielajiem ekrāniem nemaz neparādās, liek domāt, ka gluži līdz Harisona Forda līmenim tām ir tālu.
Un tā arī ir - galvenajā lomā šeit ir nevis kādreizējais "Zvaigžņu karu" varonis, bet gan Noā Vails, kas par lielāko sasniegumu varētu uzskatīt Stīva Džobsa atveidošanu "Silikona ielejas pirātos", kas arī nebija gluži tipisks kases grāvējs.
Sižeti šādām filmām parasti ar īpašu oriģinalitāti neizceļas - ir kaut kāds dārgums, kuru grib dabūt ļaundaris, lai varētu valdīt pār pasauli. Šajā konkrētajā situācijā dārgums ir ķēniņa Zālamana grāmata, kas atļauj tev pavēlēt pār laiku un telpu. Un Flinna Kārsena uzdevums ir neļaut ļaunajiem tikt pie šīs grāmatas pirmajiem (lai gan ir skaidrs, ka viņi to, protams, izdarīs).
Paralēles ar Indianu Džonsu te atrast nav grūti, sākot jau ar mēģinājumiem filmā iesaistīt humoru, galvenais varonis arī savā background ir Džonsam ļoti līdzīgs (vienīgi viņa tēvs nav Šons Konorijs, bet ir miris), filmā iesaistās sieviete, kura lieliski iederētos arī kādā Džonsa gabalā. Jā, attiecības starp galveno varoni un beibi, kuru viņš iepazīst piedzīvojuma gaitā, ir ne tikai klišejiskas, bet arī absurdas - viņi it kā visu laiku strīdās, taču, atšķirībā no Džonsa gabaliem, nav skaidrs, kāda vella pēc un dzirkstelītes tajā visā nav pat ne tik cik melns aiz naga.
Specefekti, protams, ir filmas budžetam atbilstoši, tāpat daudzviet tās loģika nav gluži labākajā līmenī (man patika IMDb viena kenijieša komentārs, ka tā vietā, lai brauktu uz vienām drupām pa begemotu pilnu upi, drošāks variants būtu vilciens, kas uz tām ved). Taču, skatoties filmu, es patiešām nedomāju - tas ir ticami un tas nav, jo vienmēr tak var pieņemt, ka tā ir cita realitāte, kurā norisinās tās darbība. Tomēr tas nedara šo filmu labu, jo zemas kvalitātes aktieri, nepārdomāts scenārijs un tizli specefekti (astoņdesmito gadu dārgajās filmās bija labākI) nedara filmu par kinematogrāfisku triumfu.