Jailbird
Kurta Vonnegūta romāns "Ietupinātais" pēc paša autora domām uz viņa citu darbu fona būtu vērtējams ar A (amerikāņu sistēmā - 9), kas ir sliktāk nekā "Kaķa šupulis" un "Lopkautuve nr.5" un kas ir vienā līmenī ar "Titāna sirēnām", "Lai Dievs Jūs svētī, Rouzvotera kungs" un "Māti nakti". Tas tā - informācijai.
Savdabīgi, ka šoreiz bibliotēkā paņēmu vienlaicīgi "Māti nakti" un "Ietupināto" - divus Vonnegūta romānus, kuru ievērojama daļa norisinās cietumā. Šī romāna galvenais varonis ir kāds ļoti necentrāls Votergeitas skandāla dalībnieks (Votergeitas vārdā tika nodēvēts viss tas process, kas beidzās ar prezidenta Niksona atkāpšanos no amata un vairāku nopietnu prezidentam tuvu stāvošu cilvēku ieslodzīšanu cietumā). Volters F. Stārbeks - šī romāna varonis - ir puspolis-puslietuvietis, kura vecāki kādreiz bija kalpotāji pie kāda miljonāra, kura tēvam piederošajā fabrikā noticis viens no lielākajiem slaktiņiem ASV vēsturē - kad kaut kādi armijnieki apšāva baru streikojošu strādnieku. Tieši strādnieki kļūst par vienu no šī romāna centrāljaām tēmām, it īpaši Vonnegūts pievēršas reālajam gadījumam ar nāvessodu, ko piesprieda strādnieku līderiem Sako un Vanceti divdesmitajos gados. Plus šeit Vonnegūts izmanto vienu vēsturisku liecību, uz ko viņš atsaucās arī savā pēdējā darbā - "Cilvēkā bez valsts" - par Jēzus kalna sprediķi kā pamatojumu cilvēkam būt cilvēkam. (jā - izteikti neticīgais Vonnegūts bija pamatīgs Jēzus Kalna sprediķa cienītājs - dīvaini, vai ne?)
Papildus strādnieku tematikai tiek apstāstīti dažādi posmi V.Stārbeka dzīvē, tai skaitā puslīdz fantastiskas epizodes, kurās galvenā varoņa pirmā mīlestība izrādās kļuvusi par bagātāko un ietekmīgāko sievieti Amerikā, kas baidoties par savu dzīvību pieņēmusi miskastnieces tēlu.
Lai gan šis nav Vonnegūta labākais darbs, tas tomēr IR Vonnegūta darbs un līdz ar to tas ir labs (vismaz tā man šķiet). Un tā autors domāju pamatoti to bija novērtējis uz A. Gluži manas domas! (lai arī mana sistēma, protams, ir maksimāli stingra un 9 pēc manas skalas šim romānam nepienākas).
Savdabīgi, ka šoreiz bibliotēkā paņēmu vienlaicīgi "Māti nakti" un "Ietupināto" - divus Vonnegūta romānus, kuru ievērojama daļa norisinās cietumā. Šī romāna galvenais varonis ir kāds ļoti necentrāls Votergeitas skandāla dalībnieks (Votergeitas vārdā tika nodēvēts viss tas process, kas beidzās ar prezidenta Niksona atkāpšanos no amata un vairāku nopietnu prezidentam tuvu stāvošu cilvēku ieslodzīšanu cietumā). Volters F. Stārbeks - šī romāna varonis - ir puspolis-puslietuvietis, kura vecāki kādreiz bija kalpotāji pie kāda miljonāra, kura tēvam piederošajā fabrikā noticis viens no lielākajiem slaktiņiem ASV vēsturē - kad kaut kādi armijnieki apšāva baru streikojošu strādnieku. Tieši strādnieki kļūst par vienu no šī romāna centrāljaām tēmām, it īpaši Vonnegūts pievēršas reālajam gadījumam ar nāvessodu, ko piesprieda strādnieku līderiem Sako un Vanceti divdesmitajos gados. Plus šeit Vonnegūts izmanto vienu vēsturisku liecību, uz ko viņš atsaucās arī savā pēdējā darbā - "Cilvēkā bez valsts" - par Jēzus kalna sprediķi kā pamatojumu cilvēkam būt cilvēkam. (jā - izteikti neticīgais Vonnegūts bija pamatīgs Jēzus Kalna sprediķa cienītājs - dīvaini, vai ne?)
Papildus strādnieku tematikai tiek apstāstīti dažādi posmi V.Stārbeka dzīvē, tai skaitā puslīdz fantastiskas epizodes, kurās galvenā varoņa pirmā mīlestība izrādās kļuvusi par bagātāko un ietekmīgāko sievieti Amerikā, kas baidoties par savu dzīvību pieņēmusi miskastnieces tēlu.
Lai gan šis nav Vonnegūta labākais darbs, tas tomēr IR Vonnegūta darbs un līdz ar to tas ir labs (vismaz tā man šķiet). Un tā autors domāju pamatoti to bija novērtējis uz A. Gluži manas domas! (lai arī mana sistēma, protams, ir maksimāli stingra un 9 pēc manas skalas šim romānam nepienākas).
2007-07-11
comments powered by Disqus