The Hitchhiker`s Guide to the Galaxy

Stāsts par to, kā es atguvu savu "Autostopa Visumā rokasgrāmatu", pats būtu spējīgs pārvērsties par romānu. Notikumu tur gan nebija daudz, bet laika gan. Īsā versija bija šāda - es grāmatu aizdevu kādai kolēģei, pēc pusgada nomainīju darbavietu, palūdzu, lai šī bijusī kolēģe šo grāmatu atdod Sīcim, vēl trīs mēnešus vēlāk pajautāju Sīcim, vai viņš var no šīs kolēģes to grāmatu dabūt, uzzināju, ka tā jau vairākus mēnešus atrodas Sīča plauktā, kur es to būtu varējis pat ieraudzīt. Dabūju grāmatu. Aizmirsu to pie N&N. Visubeidzot tā atgriezās pie manis.
Un apmēram līdzīgi Duglass Adamss tikai sev raksturīgajā absurdā humora manierē, kas ir ļoti līdzīga Monty Python-iskajai izpratnei par to, kas ir un kas nav smieklīgs, apraksta kāda vienkārša angļu dīkdieņa Artūra Denta dzīves negaidītās pārmaiņas pēc tam, kad viņa māju izlemj nojaukt, lai uztaisītu tai pāri šoseju.
Protams, ka grāmata ir daudz labāka par filmu. Protams, ka Duglass Adams bija komēdiju ģēnijs. Protams, ka šeit vai katrs otrais teikums varētu kļūt par spārnoto frāzi. Protams, ka šī grāmata ir jālasa oriģinālvalodā. Pretējā gadījumā nekas nesanāks. Labi, ka es Prāgā iegādājos vienā izdevumā pirmas četras pentaloģijas daļas.
2007-07-16
8.5
comments powered by Disqus