Greatest Lovesongs Vol. 666
Tā nu ir sanācis, ka aizvadītās diennakts laikā HIM debijas albūmu noklausījos vairāk kā desmit reizes un pa nakti man iemigt traucēja galvā visu laiku skanošais "(Don`t Fear) the Reaper" kavers.
Savā pirmajā ierakstā HIM demonstrē apmēram to pašu, ko popularitātē atnesušajā "Razorblade Romance" - romantisku smagu gotisku roku, kurā dominē nāves tēma.
Jau albūma pirmā dziesma ļoti spilgti paskaidro, ko var gaidīt no šī ieraksta - "Your Sweet Six Six Six" piedziedājumā Ville Vallo dzied:
"I`m waiting for your call and I`m ready to take your
six six six in my heart
I`m longing for your touch and I welcome your sweet
six six six in my heart"
Ierakstā ir divas pazīstamu dziesmu kaverversijas, kuras jāatzīst HIM ir padevušās pat ļoti labas. Krisa Aizaka Wicked Game HIM izpildījumā no ļoti saharīnainas un seksīgas balādes pārvēršas par spēcīgu nāves un mīlestības eposu. Vispār jāsaka, ka Vallo ir skaista balss, cik ļoti lai man arī negribētos to noliegt un saukt HIM par pokemonu mēsliem.
Otrais kavers - Oyster Cult "(Don`t Fear) The Reaper" vispār varētu tikt nosaukt par HIM simbolizējošo dziesmu. Te Vallo ticis vēl pie palīdzības no sievietes arī ļoti skanīgu balsi un šī dziesma par aiziešanu nāvē, manuprāt, ir daudz spēcīgāka nāves himna nekā "Join Me".
Starp citu, nez vai tu esi ievērojis, ka šīs dziesmas instrumentālās daļas ievadā skan tāds pats "dum-dum-dā" kā Imanta Kalniņa "Viņi dejoja vienu vasaru"? Blue Oyster Cult gan apgalvo, ka šī dziesma nav par mīļoto pašnāvību, bet par mīlestību pāri nāvei, manuprāt, tas taču viens otru neizslēdz. Vismaz aicinājums būt tādiem kā Romeo un Džuljetai un nebaidīties no tās ar Izkapti, man šādas asociācijas rada.
Dažas šī ieraksta dziesmas gan diez ko veiksmīgas nav - te vajadzētu pieminēt gan "Our Diabolical Rapture", kurā galīgi nav melodijas, gan "It`s All Tears".
No oriģinālajām Vallo kompozīcijām vēl ievērību ir pelnījusi When Love and Death Embrace - vēl viena nāves un mīlestības himna.
Vispār šim ierakstam ir viens trūkums, kas ir vienlaicīgi tā pluss - oriģinālās Vallo kompozīcijas patiesībā ir diezgan vienveidīgas un lielākoties nav izcilas, toties tās veido tādu kā vienotnu stāstu (bez sižeta gan), tādējādi (par ko iepriekš nebiju iedomājies) "Dižākās mīlasdziesmas numur 666" ir izteikts konceptuāls albūms.
Un pat gana kvalitatīvs. Lai gan es, protams, nebūtu īpaši drošs par tāda cilvēka psihi, kas sāk šo dziesmu tekstus mācīties no galvas un saukt Villi par pravieti.
Kāpēc tā?
"
In the grace of your love I writhe, writhe in pain
In 666 ways I love you and I hope you feel the same
I`m killing myself for your love and again all is lost
In 777 ways I love you `til my death do us apart".
Tātad - atkarību nevajag!
Bet tas nemaina faktu, ka HIM ir ļoti "jauka" melodiska grupa.
Savā pirmajā ierakstā HIM demonstrē apmēram to pašu, ko popularitātē atnesušajā "Razorblade Romance" - romantisku smagu gotisku roku, kurā dominē nāves tēma.
Jau albūma pirmā dziesma ļoti spilgti paskaidro, ko var gaidīt no šī ieraksta - "Your Sweet Six Six Six" piedziedājumā Ville Vallo dzied:
"I`m waiting for your call and I`m ready to take your
six six six in my heart
I`m longing for your touch and I welcome your sweet
six six six in my heart"
Ierakstā ir divas pazīstamu dziesmu kaverversijas, kuras jāatzīst HIM ir padevušās pat ļoti labas. Krisa Aizaka Wicked Game HIM izpildījumā no ļoti saharīnainas un seksīgas balādes pārvēršas par spēcīgu nāves un mīlestības eposu. Vispār jāsaka, ka Vallo ir skaista balss, cik ļoti lai man arī negribētos to noliegt un saukt HIM par pokemonu mēsliem.
Otrais kavers - Oyster Cult "(Don`t Fear) The Reaper" vispār varētu tikt nosaukt par HIM simbolizējošo dziesmu. Te Vallo ticis vēl pie palīdzības no sievietes arī ļoti skanīgu balsi un šī dziesma par aiziešanu nāvē, manuprāt, ir daudz spēcīgāka nāves himna nekā "Join Me".
Starp citu, nez vai tu esi ievērojis, ka šīs dziesmas instrumentālās daļas ievadā skan tāds pats "dum-dum-dā" kā Imanta Kalniņa "Viņi dejoja vienu vasaru"? Blue Oyster Cult gan apgalvo, ka šī dziesma nav par mīļoto pašnāvību, bet par mīlestību pāri nāvei, manuprāt, tas taču viens otru neizslēdz. Vismaz aicinājums būt tādiem kā Romeo un Džuljetai un nebaidīties no tās ar Izkapti, man šādas asociācijas rada.
Dažas šī ieraksta dziesmas gan diez ko veiksmīgas nav - te vajadzētu pieminēt gan "Our Diabolical Rapture", kurā galīgi nav melodijas, gan "It`s All Tears".
No oriģinālajām Vallo kompozīcijām vēl ievērību ir pelnījusi When Love and Death Embrace - vēl viena nāves un mīlestības himna.
Vispār šim ierakstam ir viens trūkums, kas ir vienlaicīgi tā pluss - oriģinālās Vallo kompozīcijas patiesībā ir diezgan vienveidīgas un lielākoties nav izcilas, toties tās veido tādu kā vienotnu stāstu (bez sižeta gan), tādējādi (par ko iepriekš nebiju iedomājies) "Dižākās mīlasdziesmas numur 666" ir izteikts konceptuāls albūms.
Un pat gana kvalitatīvs. Lai gan es, protams, nebūtu īpaši drošs par tāda cilvēka psihi, kas sāk šo dziesmu tekstus mācīties no galvas un saukt Villi par pravieti.
Kāpēc tā?
"
In the grace of your love I writhe, writhe in pain
In 666 ways I love you and I hope you feel the same
I`m killing myself for your love and again all is lost
In 777 ways I love you `til my death do us apart".
Tātad - atkarību nevajag!
Bet tas nemaina faktu, ka HIM ir ļoti "jauka" melodiska grupa.
2007-07-17
comments powered by Disqus