Cake

Interesanti - pirms pirmo reizi šo ierakstu klausījos, es no tā negaidīju neko. Pēc tam, kad noklausījos pirmo dziesmu, gaidīju no atlikušā albūma ļoti daudz. Beigās paliku kaut kur pa vidu.
Šie skotu ģitārpoprokeri patiešām zināja, kā sākt albūmu - vieglprātīgais "Obscurity Knocks" ir kaut kas radniecīgs optimistiskākajām astoņdesmito gadu The Cure dziesmām, ar lielisku vokālu harmoniju un dzīvesprieku, kas plūst pa visām starām laukā.
Arī teksts šeit ir vislabākajā kārtībā, it īpaši tas attiecas uz piedziedājumu:
"Though I ought to be learning I feel like a veteran
Of "Oh I like your poetry but I hate your poems"
Calendars crumble I`m knee deep in numbers
Turned 21, I`ve twist, I`m bust and wrong again"
Žēl tikai, ka pirmā dziesma tā arī paliek labākā albūmā. Nē, reizēm viņiem sanāk tīri labi - kaut vai "Maybe I should Drive" ir laba dziesma.
Problēma ir tāda, ka daļa no dziesmām ir pieklusinātas un mierīgas, bet balādes šai grupai īpaši labas nav. Nezinu, kāpēc tā, bet mani interesē vairak viņu "aktīvās" dziesmas.
Tāds ir arī otrs šī ieraksta singls - "Only Tongue Can Tell", it kā tas būtu ok, bet īsti ok, tomēr nav, vispār šī grupa kaut kā man šķiet pamatīgi monotona. Viņi ir inteliģenti, kompetenti un pat diezgan talantīgi un tomēr viņiem pietrūkst kaut kādas uguntiņas, lai atļautu man aizsvilties viņu mūzikas pavadījumā. Izņemot, protams, "Obscurity Knocks", kuru es pat varētu iekļaut kādā savu mīļāko dziesmu izlasē, ja es tādas vēl veidotu (lai, ja labi padomā, viņi te pat bišķi izklausās pēc "Culture Club", kas diez vai būtu saucams par komplimentu).
2007-07-20
6.5
comments powered by Disqus