Tomēr tas nav labākais, ko piedāvā šis romāns. Šajā romānā Zafods un Triliāna sastop Visuma valdnieku. Nē, tas nav tas bārdainais vecis, kuru var sastapt Rīgas ielās ar lielo bozi, bet daudz viņš no tā neatpaliek. Visuma valdnieks dzīvo būdā ar savu kaķi, par kura eksistenci viņš nav pārliecināts un viņš domā, ka reizēm pie viņa ierodas kādi ļaudis kosmosa kuģos un uzdod jautājumus. Bet tikpat iespējams ir tas, ka viņi dzied dziesmas viņa kaķim. Viņš neizdara nekādus secinājumus. Pat ne tādus, ka Visums eksistē. Vispār jāatzīst, ka Visuma valdnieks ir viens no kolorītākajiem Duglasa Adamsa radītajiem personāžiem.
Citādā ziņā izrādās, ka Zemes cilvēki nav cēlušies no pērtiķiem, bet gan no pilnīgi deģeneratīviem telefonu tīrītājiem, mārketinga ekspertiem, frizieriem un citādiem ne pašu noderīgako profesiju pārstāvjiem, kurus bija patriekuši viņu pašu planētas ļaudis.
Sižets līdz ar to būtu vairāk vai mazāk apstāstīts.
Kā jau varētu gaidīt, Adamss turpina savu absurda pilno un Montī-paitonisko humoru vislabākajā stilā. Kas vispār ir viņa grāmatu lielākais pluss - tu tās vari lasīt un pārlasīt un vēlreiz pārlasīt un vienmēr atrast tajās par ko pasmieties. Šis vecais skeptiskais ateists tomēr bija viens ģeniāls komēdijas meistars.