Kazhes pierakstu burtnīca

"Fokuss Pokuss" (kā šī Vonnegūta romāna nosaukums tulkojas latviešu valodā) ir ļoti tipisks Vonnegūta darbs, tik tipisks, ka tipiskāku grūti iedomāties. Tā varonis ir Jūdžīns Debss-Hartke, kas it kā raksta savas dzīves aprakstu, sēžot cietumā. Kas jau ir citur bijis:
1) varonis, kas cietumā raksta dienasgrāmatu (Māte nakts, Ietupinātais)
2) viņš ir bijis kara dalībnieks (šoreiz - Vjetnamas) - daļēji disfunkcionāli veterāni parādās vai katrā Kurta V. darbā
3) viņš lasa Kilgora Trauta stāstu pornogrāfiskā žurnālā
Patiesībā gan Vjetnamas karam šajā romānā tiek veltīts diezgan maz uzmanības (ja neskaita Vonnegūta terminu kara iznākumam "neuzvara"), vairāk mēs uzzinām par viņa darbu kā pedagogam vispirms augstskolā mazliet tērētiem bagātu ģimeņu bērniem un vēlāk - cietumā blakus šai augstskolai.
Kā jau varētu gaidīt, Vonnegūts ir diezgan iecietīgs attiecībā pret noziedzniekiem un kad no cietuma visi aizbēg, pie reizes pastrādājot lielu daudzumu slepkavību, autora simpātijas vismaz daļēji ir šo noziedznieku pusē.
Vēlīnais Vonnegūts, protams, ar jaunām idejām un jauniem paņēmieniem neizcēlās, bet tas laikam gan ir ikvienam māksliniekam raksturīgs, ka labākos darbus viņš uzraksta salīdzinoši agri un pēcāk vairāk vai mazāk atkārto savas jaunības tēmas. Vonnegūtam šīs tēmas vienmēr ir bijušas cilvēktiesībās un humānismā balstītas, ar savu neķītra humora pieskaņu. Jā, kas gan ir tiesa, arī attiecībā uz Vonnegūtu darbojas princips, ka jo vecāks paliek rakstnieks, jo viņa darbos ir vairāk seksa. Vai tas nozīmētu kādu kompensācijas mehānismu? Gluži iespējams.
Man kā rūdītam Vonnegūtistam, droši vien nevajadzētu kārtējo reizi atkārtot, ka romāns ir ļoti labs (principā man visi viņa darbi patīk), bet tāds tas ir, lai arī, protams, tas nav viņa labākais veikums.