Next
"Next" izrādījās fenomenāli labs teorijas apstiprinājums, tas nu ir fakts. Kādas teorijas? Pirms filmas skatīšanās Noras māsīca izteicās, ka viņai trulās un vienveidīgās Holivudas filmas ir piegriezušās un ka viņa to skatīties nevar (savā ziņā interesanti, ka to saka 18-gadīga meitene, kas skatās/skatījās MTV bagātnieku realitātes šovus, bet that`s not the point). Tā kā šī ir zinātniskās fantastikas (more or less) filma, kurā galvenajā lomā ir Nikolass Keidžs - daudzu lielisku filmu dalībnieks, bet filma tapusi pēc kāda Filipa K. Dika (viena no ievērojamākajiem amerikāņu zinātniskās fantastikas rakstniekiem) stāsta, mums bija pārliecība, ka tā varētu kalpot par pretpiemēru.
Te tev nu bija! Sākotnēji viss būtu ok - Keidža varonim bija spējas ieskatīties divas minūtes savā nākotnē, ko viņš izmantoja divos veidos: uzstādamies kā zema līmeņa burvju mākslinieks un pelnot naudu kazino, izmantojot šo savu spēju. Es varbūt nebūtu apvienojis šos divus komponentus savā dzīvē, lai kazino novērošanas dienests manī neatpazītu burvju mākslinieku, bet pagaidām viss būtu ticami (pieņemot, ka ticami ir viss, kas atbilsti filmas loģikai; kā teikt - ja kaut ko var izvest ar attiecīgās loģikas likumiem, tas kaut kas ir sakarīgs, cik dīvaina lai arī nebūtu šī loģika). Taču tad viss sāk pieklibot kā vienkājains zilonis. Vispirms izrādās, ka kaut kādiem franču-vācu-krievu teroristiem ir atombumba, ar kuru tie plāno uzspridzināt Losandželosu (klišeja extraordinaire), tad FIB izdomā nolīgt Krisu (Keidžu), lai viņš palīdz ar savām spējām atrast, kur atrodas bumba (viņi zina, ka viņa spējas paredzēt nākotni aprobežojas ar divām minūtēm, bet viņi, protams, ir pārliecināti, ka uzzinot par atomsprādzienu divas minūtes pirms tā notikšanas, viņi paspēs visu novērst). Un tā tālāk.
Tad vēl izrādās, ka tas, ko dara Keidžs, nav nekāda nākotnes redzēšana (jo viņš var izspēlēt momentā visus iespējamos šo divu minūšu scenārijus, lai novērtētu iespējamās sekas, kā teica Normis, drīzāk to varētu saukt par iespēju atgriezties uz divām minūtēm pagātnē). Specefekti arī ir tādi mazliet apšaubāmi, personāži - banāli. Īsi sakot, šī filma ir patiešām tipisks Holivudas mēsls, kurā grūti saskatīt kaut ko atzinības vērtu. Ja nu vienīgi tā izcēlusies ar to, ka tā nekaunīgi vazā Filipa Dika vārdu, jo, kā izrādās oriģinālajā stāstā vispār nekā līdzīga šīs filmas saturā nebija bijis.
Te tev nu bija! Sākotnēji viss būtu ok - Keidža varonim bija spējas ieskatīties divas minūtes savā nākotnē, ko viņš izmantoja divos veidos: uzstādamies kā zema līmeņa burvju mākslinieks un pelnot naudu kazino, izmantojot šo savu spēju. Es varbūt nebūtu apvienojis šos divus komponentus savā dzīvē, lai kazino novērošanas dienests manī neatpazītu burvju mākslinieku, bet pagaidām viss būtu ticami (pieņemot, ka ticami ir viss, kas atbilsti filmas loģikai; kā teikt - ja kaut ko var izvest ar attiecīgās loģikas likumiem, tas kaut kas ir sakarīgs, cik dīvaina lai arī nebūtu šī loģika). Taču tad viss sāk pieklibot kā vienkājains zilonis. Vispirms izrādās, ka kaut kādiem franču-vācu-krievu teroristiem ir atombumba, ar kuru tie plāno uzspridzināt Losandželosu (klišeja extraordinaire), tad FIB izdomā nolīgt Krisu (Keidžu), lai viņš palīdz ar savām spējām atrast, kur atrodas bumba (viņi zina, ka viņa spējas paredzēt nākotni aprobežojas ar divām minūtēm, bet viņi, protams, ir pārliecināti, ka uzzinot par atomsprādzienu divas minūtes pirms tā notikšanas, viņi paspēs visu novērst). Un tā tālāk.
Tad vēl izrādās, ka tas, ko dara Keidžs, nav nekāda nākotnes redzēšana (jo viņš var izspēlēt momentā visus iespējamos šo divu minūšu scenārijus, lai novērtētu iespējamās sekas, kā teica Normis, drīzāk to varētu saukt par iespēju atgriezties uz divām minūtēm pagātnē). Specefekti arī ir tādi mazliet apšaubāmi, personāži - banāli. Īsi sakot, šī filma ir patiešām tipisks Holivudas mēsls, kurā grūti saskatīt kaut ko atzinības vērtu. Ja nu vienīgi tā izcēlusies ar to, ka tā nekaunīgi vazā Filipa Dika vārdu, jo, kā izrādās oriģinālajā stāstā vispār nekā līdzīga šīs filmas saturā nebija bijis.
2007-07-28
comments powered by Disqus