Kazhes pierakstu burtnīca

Jaunākā Džima Kerija filma ir apliecinājums vairākām lietām. Pirmkārt, tam, ka Džims Kerijs nav tikai un vienīgi Ace Ventura atveidotājs, bet zināms eisventurisms viņa katrā lomā tomēr ir atrodams. Otrkārt, tā ir vēstījums par to, ka apsēstība ar numeroloģiju nav nekāda labā lieta. Treškārt, Džoels Šūmahers nav izcils režisors.
Tātad, Volters Sperovs ir gluži normāls dzīvnieku ķērājs līdz viņa rokās nonāk Topsija Kretsa grāmata "Skaitlis 23" (to viņam, neko nejaušot, iedod sieva), kuru lasot viņš sāk arvien vairāk identificēties ar tās varoni. Tā nebūtu liela bēda, ja vien grāmatas varonis viņu visur vajājošā skaitļa 23 ietekmē nekļūtu par slepkavu...
Jā, skaitlis 23, kā izrādās, ir dažādu dīvaiņu iecienīts nelaimes nesējsimbols. Nemēģināšu sevī saskatīt numeroloģijas cienītāju, tāpēc pat neņirgāšos par šādiem cilvēkiem.
Vispār šo filmu līdz nesenam laikam gaidījām ar pamatīgu nepacietību - Kerijs atkal ķēries pie nopietna kino, interesanti, kas no tā varētu būt sanācis. Un vēl filma ar fantastikas elementiem...
Recenzijas un pat Normja viedoklis gan diži slavinoši nebija, bet ko var zināt...
Īsumā jāsaka, ka pirmā filmas apmēram stunda ir fenomenāli iemidzinoša. Ja tā ir spriedzes filma, tad es esmu Elviss Preslijs. Es neemsu Elviss Preslijs, no fooking way. Smieklīgi bija, kā viņš vairākas dienas praktiski bez pārtraukiem lasīja to grāmatu, un tā arī īpaši tās lasīšanā uz priekšu netika.
Bet beigas bija negaidīti labas, un tas filmu pamatīgi "izcēla". Varbūt ne gluži negaidīts bija tas, kas tur notika, bet tāpat labs.
Īsumā - Džoels Šūmahers nepavisam nerealizēja filmas potenciālu. Nav jau arī brīnums - šis vīrs visvairāk zināms kā 2 Betmenu, 2 Grišama ekranizāciju un "Operas spoka" režisors. Teorētiski šī filma varētu būt sanākusi daudz labāka, bet reāli tā bija tāds kā "Sin City" un "The Shining" krustojums bez abu labākajiem elementiem.