La Double vie de Véronique
"Veronikas dubultā dzīve" ir viena no tām filmām, kuru es grasījos noskatīites jau sen. Patiesībā - jau ļoti sen. Ja tevi interesē, cik - vismaz kopš tā laika, kad skatījos Kislovska visas 3 krāsu filmas. Un tas bija patiešām sen. Bet agrāk to kaut kādu iemeslu nevarēja nekur dabūt, tagad beidzot man izdevās to dabūt savā īpašumā un pārliecināties, ka gadiem ilgi to gaidīt nebija vērts.
Patiesībā jau filma nav tieši "slikta", bet tā pat Eiropas filmai neizceļas ar īpašu dinamiku un sižeta piesātinātību.
Stāsts pēc idejas ir interesants. Ir divas meitenes vārdā Veronika, viena Polijā, viena Francijā, viņas abas ir pārsteidzoši līdzīgas (t.b., viena aktrise) un arī viņu dzīvēs ir daudz kopīga. Tikai atšķirība ir tāda, ka poliete kaut kur reizēm apdedzinās, bet francūziete pēc tam zina, ka nevajag. Un kad poliete mirst no sirds pārpūles dziedot koncertā, francūziete met dziedāšanai mieru. Apmēram tā. Patiesībā es jau esmu izstāstījis lielāko daļu sižeta, jo šī nav no tām filmām, kuru uz priekšu virza stāsts. Tā ir vairāk vizuāls, nekā saturīgs mākslas darbs, kā rezultātā tu to neskaties tāpēc, ka tevi interesē, kas notiks tālāk. Tev varbūt interesē Kislovska pielietotie filmēšanas paņēmieni vai kaut kas tamlīdzīgs, bet ne sižets.
Līdz ar to es varu vienlaikus teikt, ka filma ir laba un ka man tā ne visai patika. Tā noteikti ir māksla, tur nav divu domu, bet droši vien tā ir jāskatās mazliet citām acīm nekā to skatījos es.
Nē, es neapgalvoju, ka es neko nesaprotu no filmām un ka es neko citu kā stulbas amerikāņu komēdijas neuztveru, bet šī firma īsti manā nav.
Patiesībā jau filma nav tieši "slikta", bet tā pat Eiropas filmai neizceļas ar īpašu dinamiku un sižeta piesātinātību.
Stāsts pēc idejas ir interesants. Ir divas meitenes vārdā Veronika, viena Polijā, viena Francijā, viņas abas ir pārsteidzoši līdzīgas (t.b., viena aktrise) un arī viņu dzīvēs ir daudz kopīga. Tikai atšķirība ir tāda, ka poliete kaut kur reizēm apdedzinās, bet francūziete pēc tam zina, ka nevajag. Un kad poliete mirst no sirds pārpūles dziedot koncertā, francūziete met dziedāšanai mieru. Apmēram tā. Patiesībā es jau esmu izstāstījis lielāko daļu sižeta, jo šī nav no tām filmām, kuru uz priekšu virza stāsts. Tā ir vairāk vizuāls, nekā saturīgs mākslas darbs, kā rezultātā tu to neskaties tāpēc, ka tevi interesē, kas notiks tālāk. Tev varbūt interesē Kislovska pielietotie filmēšanas paņēmieni vai kaut kas tamlīdzīgs, bet ne sižets.
Līdz ar to es varu vienlaikus teikt, ka filma ir laba un ka man tā ne visai patika. Tā noteikti ir māksla, tur nav divu domu, bet droši vien tā ir jāskatās mazliet citām acīm nekā to skatījos es.
Nē, es neapgalvoju, ka es neko nesaprotu no filmām un ka es neko citu kā stulbas amerikāņu komēdijas neuztveru, bet šī firma īsti manā nav.
2007-08-02
comments powered by Disqus