1991

Le Troisième Mensonge

8.0
Agotas Kristofas triloģijas pēdējā daļa atklāj būtiskāko - lielākā daļa no iepriekš lasītā ir meli. Un, protams, nekur nav teikts, ka šobrīd lasāmais ir meli, kas principā ir saprotami, jo literatūra jau pēc definīcijas ir izdomājums, un ir autora varā noteikt spēles noteikumus un definēt literāro "patiesību".
2017-10-03 17:03:52
book, 1991

Night on Earth

7.5
Kamēr Džārmuša jaunākā lente "Only Lovers Left Alive" Latviju vēl nav sasniegusi, izmantoju iespēju noskatīties kādu no viņa vecajām filmām - no pieciem savstarpēji īpaši nesaistītiem stāstiem veidoto "Night on Earth".
2014-03-17 02:00:50
film, 1991

Talking It Over

8.5
Pirms vairākiem gadiem izlasīju šīs grāmatas turpinājumu "Love, etc.". Tagad izlasīju arī pirmo daļu. Šis tas šajos gados ir mainījies gan pasaulē man apkārt, gan manī pašā. Vismaz pilnīgi noteikti es daudz labāk varu saprast to, par ko Bārnss raksta.
2013-02-20 09:56:52
book, 1991

Pēcvārds

8.0
Kā šīs filmas sākumā atzīst pats Juris Podnieks, viņa filmai "Krustceļš" nekāds turpinājums nemaz nebija paredzēts. Taču sanāca tā, ka bija gan - Baltijas valstu izteiktajai vēlmei izstāties no Padomju Savienības, no Maskavas atbilde sekoja visai izteiksmīgā formā, kā rezultātā notika arī asins izliešana, it īpaši Viļņā, taču arī Rīgā, un barikāžu dienu upuru vidū bija divi Podnieka komandas operatori - Gvido Zvaigzne un Andris Slapiņš. Tālab vien ir skaidrs, ka šī filma ir emocionāli vienkārši nereāli smaga, it īpaši tāpēc, ka abos divos gadījumos notiekošais tika arī filmēts, un Slapiņa pēdējie vārdi Podniekam: "Filmē mani!" ir kaut kas tāds, kur nav nekas vairs piebilstams. Kā jau tas Podnieka filmām ir raksturīgi - šeit nav nekādas analīzes, cēloņsakarību meklēšanas, labo un slikto pretstatīšanas, nav pat īsti mēģinājumu noskaidrot - kas šāva, kāpēc šāva un kas bija tam visam aizmugurē. Tikai fakti, kurus nevar apstrīdēt, tikai skaudri un nežēlīgi kadri, kas atklāj tautas traģēdiju caur personisko traģēdiju. Tikai trīsdesmit minūtes kino lentes, bet cik daudz šajās minūtēs ietverts!
2012-02-12 21:57:16
film, 1991

Ten

6.5
"Pearl Jam" parasti tiek pieskaitīta grunge mūzikai, lai arī patiesībā tai ar "Nirvana" un tai līdzīgajām grupām pa īstam ir kopīgas vien divas lietas:
2011-12-21 08:54:29
music, 1991

Blick auf einen fernen Berg

5.5
Kā tas bieži gadās ar grāmatām vācu valodā, man nav ne mazākās skaidrības, kālab man šo konkrēto grāmatu vajadzēja lasīt. Lai arī Dīters Vellershofs ir vismaz pietiekami ievērojams autors, lai viņam būtu veltīts puslīdz apjomīgs šķirklis Wikipedia, grāmata, kurā viņš (pieņemsim, ka autobiogrāfiski) stāsta par to, kā viņa brālis mira un nomira ar leikēmiju, nav īsti kaut kas tāds, ko es varētu vēlēties lasīt. Iespējams, ka grāmatas nosaukums "Skats uz tālu kalnu", mani maldināja - jo es kaut kā biju pieņēmis, ka tas būs kaut kas mazāk depresīvs un nomācošs, nekā tas izrādījās patiesībā. Īsumā grāmatas saturu var atstāstīt sekojošos vārdos: Dīteram Vellershofam bija piecus gadus jaunāks brālis, kas nodarbojās ar uzņēmējdarbību. 1989.gadā viņam atklāja leikēmiju, kas ir neārstējama slimība. Tika veikta nopietna ķīmijas terapija, kura rezultātus nedeva. Brālis nomira.
2011-06-08 07:00:28
book, 1991

Impērijas gals

8.5
Lai arī es neaizgāju noskatīties Kino muzejā "Veļ Sīzifs akmeni" (ko es droši vien turpmāk daudz nožēlošu), vismaz vēl vienu Podnieka filmu noskatījies esmu - "Impērijas galu", kura 50 minūtēs pamatā iemūžinātas tās trīs dienas, kuru rezultātā Baltijas valstis de facto atguva neatkarību - no 1991.gada 19. līdz 21.augustam. Tās ir caurvītas ar epizodēm no Barikādem Rīgā, dziesmu svētkiem un visu ko citu, kas veidoja attiecīgo laikmetu, bet būtiskākais gan filmā, gan faktiskajā impērijas galā bija tieši tas, kas notika Maskavā tajās tris dienās. Kad norisinājās šie notikumi, es biju 7 gadus vecs un dabiski, ka mani šīs tēmas ne pārāk interesēja. Es zināju tikai to, ka mani vecāki bija par notiekošo šausmīgi bēdīgi, jo uzskatīja - ja šajā situācijā "sliktie" uzvarēs, tad viss pēdējos gados sasniegtais tiks anulēts un par jebkādu tālāku virzību uz brīvu Latviju varēs aizmirst. Jā, šobrīd man ir grūti iztēloties manus vecākus kā LNNK biedrus, bet bija arī tādi laiki, kad mamma mājas apstākļos uz rakstāmmašīnas štancēja aicinājumus neticēt Interfrontei. Nē, tā nav, ka mani vecāki būtu kļuvuši par Latvijas valstiskuma pretiniekiem vai kā tamlīdzīgi - bet iedomāties, ka viņi varētu balsot par Tēvzemiešu-vislatviešu apvienību, laikam jau nevaru.
2010-12-11 00:45:14
film, 1991

Van Gogh

6.5
Morisam Pialā bija dziļi nospļauties uz to, ko skatītāji varētu gaidīt no filmas par Vincentu van Gogu. Pāris lietas, bez kā šāda filma nebūtu iespējama atbilstoši manai iztēlei: dzīvošana absolūtā trūkumā ziemā nekurinātā dzīvoklī, saulespuķu gleznošana, auss nogriešana, mežonīgas alkohola ballītes (vienlaikus - skumjas savā bomzīgumā). Bet Pialā van Gogu parāda kā drīzāk vidusslānim piederošu vīrieti, kurš it kā ir ļoti jauks, bet vienlaikus - stipri neizturams, kuram ir raksturīgi sakari ar prostitūtām, bet kurš nav arī gluži bez jūtām, kuram gleznas rodas pavisam viegli un kura dzīve (un nāve) patiesībā ir diezgan rutīnas pilnas. Proti, šī nav viena no tām filmām, kuras tev parāda kaut kādu idealizētu (arī negatīvo iezīmju ziņā) varoni, kurš pārdzīvo milzīgu daudzumu vētru, lai beigās sasniegtu savu inner balance. Filmai ir dziļi vienaldzīgi tādi apsvērumi kā spriedzes kāpinājums, lūzumpunkti, negaidīti pavērsieni vai kas tamlīdzīgs. Tā stāsta par kādu vīrieti, kas ieradies pie sava ārsta laukos, lai tur atlabtu pēc lēkmes, kas viņu piemeklējusi pirms pāris mēnešiem. Vēlāk ierodas arī šī vīrieša brālis, kurš faktiski galveno varoni uztur, ar sievu un mazuli. Galvenais varonis, kurš ir vienlaikus mākslinieks, kura darbi gan nav zināmi plašākai publikai, iemīlas sava ārsta meitā. Ok, tas būtu pārspīlējums - viņa iemīlas viņā, jo mākslinieks nav tik ļoti emocionāls cilvēks, lai tā ņemtu un iemīlētos. Tad filmā ir vairākas ainas ar konfliktiem starp brāļiem, un visubeidzot mākslinieks izdara pašnāvību - bet arī to izteikti bez kaut kāda baigā spriedzes eksplozijas punkta.
2010-10-13 07:36:04
film, 1991

Leisure

6.0
Nezinu, kādu mūziku ir labāk klausīties, kad neesi īsti vesels. Sēdēt klusumā man kaut kā nepatīk, bet vienlaikus ir skaidrs, ka šādos apstākļos esmu vieglāk aizkaitināms un mazāk labdabīgi noskaņots, nekā citkārt. Varbūt tādēļ "Blur" debijas albums ir pat diezgan labs variants - ne pārāk smags ieraksts, no kura nevajadzētu gaidīt kaut ko super izcilu, bet vienlaikus tas nav arī nepieklājīgi slikts. Nezinu, vai man šobrīd ir paaugstināta temperatūra, bet tas, ka šī ieraksta skaņas reizēm sāk griezties ausīs, liek domāt - ka varētu būt gan. Jo nav jau "Blur" nekādi matainie metālisti, bet gan pavisam mierīgi un draudzīgi popsteri, kuri savā pirmajā platē vēl nav patentējuši sev tik raksturīgo britpopu daudz vairāk pievēršoties deju mūzikas ritmiem Madchester gaumē. Tā kā es neesmu attiecīgā stila mūzikas cienītājs, nav brīnums, ka man labāk tīk vēlāki Albarna, Koksona un pārējo puišu, kuru vārdus es nezinu, ieraksti.
2010-09-16 16:33:02
music, 1991

Ein Mann, Ein Mord

5.0
Iepriekš biju lasījis divas citas šī autora grāmatas, abas man bija patikušas. Diemžēl ne vienmēr trīs lietas ir labas, un arī šoreiz ar trešo lasīto romānu Jākobs Arjuni lika man vilties. Šī grāmata ir diezgan tipisks krimiķis/trilleris, kuru vada Ajuni populārākais literārais varonis privātdetektīvs Kemals Kayankaya, par kuru, atbilstoši Wikipedia, Arjuni līdz šim uzrakstījis četrus romānus. Grāmatas mezglu veido kāda pazudusi jauna taizemiete, kuru viņas vācu bojfrends izpircis no bordeļa, kurā viņa līdz šim strādāja. Taču taizemietei nebija papīru, lai likumīgi uzturētos Vācijā, tālab šiem nācās samaksāt kaut kādam dokumentu viltotājam, kas tajā vietā, lai iedotu papīrus, nolaupījis pašu sievieti. Nezinot labāku risinājumu šajā situācijā, cietušais vīrietis dodas pie privātdetektīva Kayankaya`s cerībā, ka tas viņam varēs līdzēt. Pamazām atklājas, ka pazudušās sievietes gadījums nemaz nav unikāls, bet gan daļa no lielāka cilvēku apčakarēšanas tīkla, pret kuru laikam jau principiālu iebildumu nav ari policijai, jo kam gan tai vajadzīgi nelegālie imigranti.
2010-08-20 07:45:06
book, 1991

Die Maus im Jumbo-Jet

6.0
Šo grāmatu tās autors raksturo kā "mūsdienu brīnumainu stāstu apkopojumu". Tā kā es bibliotēkā pietiekami rūpīgi neapskatīju šo grāmatu, biju gaidījis to, ka tā būs vienkāršs stāstu krājums. Bet izrādījās - grāmata ir dažādu Vācijā klīstošu "urban legends" krājums - tās autors līdzīgi Dainu Tēvam ir apkopojis mutvārdos klīstošus stāstus, Daļā no tiem varbūt ir kāds patiesības grauds, kamēr citi ir pilnīgi atklāts fantāzijas produkts. Patiesību sakot, nekā super interesanta šajā grāmatā nav - veids, kādā šīs "leģendas" tiek pasniegtas, ir diezgan garlaicīgs, un vienīgais, kas grāmatu dara saistošu, ir stāstu beigās atrodamie autora komentāri - kur bieži tiek atklātas citas šīs pašas leģendas variācijas, vai izskaidrots, kādi varētu būt cēloņi šādas leģendas pastāvēšanai. Lieki teikt, ka vispopulārakais stāstu pastāvešanas iemesls ir ksenofobija - bailes no svešā, kuru dēļ klīst visdažādākie šausmu stāsti par to, kas tūristiem var atgadīties ārzemēs, par dīvainiem cittautiešu tikumiem un tā tālāk.
2010-08-10 07:51:27
book, 1991

Mediterraneo

7.5
Sasodīts! Uzrakstīju aprakstu un neizdevās to saglabāt, tagad atkal jāraksta par jaunu, lai arī iepriekšējais apraksts, manuprāt, bija sanācis visnotaļ labs, bet otro reizi tajā pašā upē neiekāpsi.
2009-12-26 09:59:56
film, 1991

Les amants du Pont-Neuf

7.0
Kaut kā pēdējā laikā ar franču kino man neveicas - reti gadās noskatīties kaut ko šajā valstī tapušu, kas mani patiesi aizgrābtu, un iecienītākās kino valsts titulu Francijai diezgan izteikti ir atņēmusi Spānija. Tāda, lūk, ir dzīve, ka viss mainās un pāriet. Arī šī, astoņpadsmitā un pēdējā filma no uz Slovākiju līdzi paņemtā saraksta, īsti nespēja manī atdzīvināt simpātijas pret Francijas kino mākslu. Atceros, ka šo filmu nenoskatījos jau pirms kādiem gadiem divpadsmit. Tas ir interesanti - ka man spilgti atmiņā palicis fakts, ka kādu filmu nemaz neskatījos. Taču toreiz jau redzēju šīs filmas reklāmas rullīti - ar diviem stipri vien nepievilcīgiem (gribētos pat teikt - kropļiem) bomžu veida varoņiem, kuriem uz tilta ir "baigā" mīlestība. Loģiski, ka 12-13 gadu vecumā šādas filmas skatīties negribēju, tie tomēr bija laiki, kad mani galvenie varoņi bija Džims Kerijs, Edijs Mēfijs (oh my god!), Kristofers Loids (50% oh my god!) un tamlīdzīgie, kāda gan man tolaik bija darīšana gar drāmām un bezpajumtniekiem?
2009-06-19 09:39:01
film, 1991

Obecná škola

7.0
Turpinu iepazīt Jana Sverāka filmas, un jāatzīst, ka šoreiz viņš man sagādāja daudz mazāk pozitīvu emociju nekā ar "Koļu" un "Taras pieņemšanu". "Pamatskola" ir šī režisora otrā filma, un pirmā, ar kuru viņš ieguva zināmu popularitāti arī ārpus dzimtās valsts robežām. Tā stāsta par mācību gadu kādā Prāgas skolā pirmajā gadā pēc 2. pasaules kara beigām. Filmā paralēli risinās vairākas sižeta līnijas, no kurām centrālā (iespējams) ataino viena skolnieka ģimeni. Šis skolnieks ir Eda - tievs un ne pārāk veselīgs puika, par kuru viņa māte ir konstanti satraukusies, jo Edas vecākais brālis nomira vēl būdams pavisam mazs uzkāpšanas uz sarūsējušas naglas dēļ. Eda pats tikām ir nebēdnis, kā gandrīz visi viņa klasesbiedri, kuri augot kara apstākļos nav tikuši sevišķi labi disciplinēti un ar savu nevaldāmo uzvedību pat noveduši līdz trakonamam savu skolotāju. Zināma kārtība skolā parādās tikai tad, kad par skolotāju kļūst Igors Hņizdo - izskatīgs vīrietis, kas stāsta esam bijis partizāns un cīnītājs pret nacismu (vai viņš tāds patiešām ir bijis, tas jau cits jautājums). Šim harizmātiskajam skolotājam izdodas iekarot zēnu cieņu. Taču paša Hņizdo raksturā arī ir savas problēmiņas - ne velti viņš nosūtīts uz šo skolu par sodu pēc tam, kad viņam bijušas kādas problēmas ar meitenēm iepriekšējā skolā. Labi vēl, ka šeit viņš tiek pielikts pie darba zēnu klasē.
2009-05-05 10:25:30
film, 1991

Blood Sugar Sex Magik

7.5
"Asinis, cukurs, sekss un maģija" ir recepte, kas sarkanajiem asajiem pipariem ļāva kļūt tik sasodīti populāriem, cik vien iespējams. "Under the Bridge", "Breaking the Girl", "Give it Away", "Funky Monks", "Suck my Kiss" - visas šīs dziesmas radiostacijās ir dzirdamas joprojām visnotaļ bieži. Faktiski tas, protams, ir ļoti tipisks RHCP albums - ar tiem pašiem fanka, vieglā metāla un repa elementiem, kas allaž atrodami šīs grupas veikumos. Pārmērīgumu daudzveidīgumu šai grupai pārmest nevar, bet tā kā viņu recepte strādā labi, ir skaidrs, ka nepieciešamības kaut ko pārmērīgi mainīt viņiem nav vērts.
2009-04-02 09:13:07
music, 1991

No More Tears

6.0
Pat ja tu neesi sevišķs Ozija solo karjeras cienītājs (un tā visticamākais arī ir, jo pārmērīgi daudz šī vīra individuālās darbības atbalstītāju, kas to vērtētu augstāk par viņa sasniegumiem "Black Sabbath" dienās, domājams, ka nav), vienu dziesmu no šī ieraksta tu noteikti zini. Es neteikšu, ka tu par to obligāti fano un vēl jo vairāk, ka par to vajadzētu obligāti fanot, taču es neslēpšu, ka kopumā man "Mama I`m Comin` Home" patīk gana labi. Protams, tā ir diezgan tipiska power balāde un var just, ka Ozijs ir mēģinājis līdzināties jaunākās paaudzes baladētājiem - un konkrētāk "Guns`n`Roses", taču what the heck - šī dziesma ir pietiekami forša, lai es to varētu kādu reizi noklausīties un pārmērīgi nesarkt par savām simpātijām pret to.
2009-02-27 16:42:45
music, 1991

Use Your Illusion II

7.5
Otrais "Use Your Illusion" gluži tāpat kā pirmais tāda nosaukuma ripulis izceļas ar stipri neadekvātu garumu - esot 75 minūtes ilgs, tas izmanto CD formāta iespējas visā tā pilnumā, taču pārmērīgs garums īsti par labu albumam nenāk. Iespējams, ka Rouzs un kompānija vēlējās saviem faniem par to pašu naudu piedāvāt vairāk mūzikas, kas, protams, ir pozitīvi. Taču no otras puses, ja tu neesi GnR fans, tad visticamākais tev šajā ierakstā šis tas varētu pārāk pie sirds neiet.
2009-01-07 11:47:07
music, 1991

Pole to Pole

7.0
"No pola uz polu" ir Maikla Peilina otrais ceļojums kā BBC ceļotājam, un tajā viņš patiešām dodas no viena mūsu planētas pola uz otru. Gluži ar kājām viņš prognozējamā kārtā nepārvietojas, tā vietā izvēloties komfortablākus transporta veidus - visbiežāk tie ir vilcieni, bet gadās arī dažādi citi varianti. Sākotnējā iecere šim ceļojumam bija to veikt iespējami tuvāk 30. garuma grādam (uz tā ir visvairāk procentuāli zemes pretstatā ūdenim).
2008-12-30 16:55:40
film, 1991

Learning English Lesson One

7.0
Ir dažādi veidi, kā var mācīties svešvalodu. Pārvākties uz dzīvi valstī, kurā šajā valodā runā, ir viens no variantiem. Apgūt šo valodu skolā ir cits variants. Kļūt par valodas nesēju, klausoties pankroku - vēl cits. Tieši šādu variantu nosacīti pielieto "Die Toten Hosen" savā pirmajā ierakstā, kurā visas dziesmas ir angļu mēlē.
2008-11-14 16:57:17
music, 1991

Nevermind

8.5
Nule es esmu sasniedzis to brīdi, kad man atbilstoši plāniem jāraksta par lielāko deviņdesmito gadu mūzikas ierakstu. Tas ir vienlaikus satraucoši un biedējoši. Es, protams, nevaru par to pateikt neko jaunu, jo par to jau tāpat ir pateikts daudz par daudz. Taču fakts ir tāds, ka "Nevermind" ir un paliek tas ieraksts, kura dēļ cilvēki atceras Kurtu Kubeinu, ieraksts, kas pavēra ceļu uz MTV veselai plejādei Nirvanas sekotāju un atdarinātāju un ieraksts, kuru kritizēt var tikai ļoti šaurās aprindās (izņemot, protams, pavisam mazo tīņu aprindas, kurās var kritizēt visu, kas nav nācis no Parisas Hiltones viedā prāta apcirkņiem, t.i., cunt). Kad tas būtu noskaidrots, parunāsim mazliet par to, kas ir "Nevermind".
2008-11-10 17:32:10
music, 1991

The Soul Cages

7.0
Savulaik (atbilstoši manam Ekseļa failam ar disku sarakstu) šis ieraksts man šķita ļoti skaists un saistošs un es to uzskatīju, ja ne gluži par izcilu, tad par teicamu noteikti. Taču pēdējo gadu laikā mana attieksme pret Stinga daiļradi noteikti nav kļuvusi pozitīvāka un 2008.gada augustā es "The Soul Cages" vairs par tik izcilu nenosauktu.
2008-08-18 10:11:54
music, 1991

The Simpsons Season 2

6.5
Līdz ar Simpsonu otrās sezonas noskatīšanos, tā vismaz patlaban izskatās, apstājas mūsu mēģinājums noskatīties "visus simpsonus". Vai nu es kļūstu vecs, vai arī kas cits, bet tie laiki, kad es Simpsonus uzskatīju par visu laiku izcilāko animācijas seriālu, šķiet, ir garām. Varbūt tas liecina par mana prāta pakāpenisku briedumu, bet varbūt - par to, ka es vairs nemāku smieties. Bet varbūt tas tikai liecina, ka zapte bez sviesta plastmasas pudelē nav lietojama, lai ierīvētos ar dvieli.
2008-03-25 12:29:25
film, 1991

The Commitments

8.3
Filmas par mūziku neapšaubāmi ir viens no tiem kino žanriem, pret kuriem mana attieksme reizēm mēdz būt nepamatoti iecietīga, it īpaši ja tās ir filmas par labu mūziku. Un tāpat man ir raksturīgs būt iecietīgam pret britu komēdijām. Līdz ar to ticēt man, ja slavēšu šo filmu, tev it kā nebūtu nekāda pamata.
2008-03-04 16:19:25
film, 1991

Blue Rock

6.5
Pēdējais "The Cross" albūms ir zīmīgs ar to, ka Teilors un kompānija bija uz to brīdi jau tik ļoti pārliecinājušies par nespēju pārdot savu produktu klausītājiem, ka tas pat netika izdots Lielbritānijā, bet tikai Vācijā (pirmais albūms iznāca arī ASV, otrais - tikai Eiropā). Vai vācieši Teilora veikumu novērtēja, neņemos teikt, bet droši vien nekādi fenomenālie arī pie ādas šortu cienītājiem šī ieraksta panākumi nebija.
2008-02-26 16:27:43
music, 1991

Hey Stoopid

6.5
Es tagad tā arī nevaru saprast - kāda ir oficiālā situācija ar "Hey Stoopid" - vai tas ir labāks vai sliktāks par "Trash" oficiālajā Elisa albūmu vērtējumā? Allmusic slavē Trash, Wikipedia saka, ka daudzi fani "Hey Stoopid" atzīst par labāku, Marks Prindls sauc šo par vienu no sliktākajiem AC albūmiem, George Starostin to uzskata par daudz labāku kā "Trash".
2008-02-15 16:59:30
music, 1991

Innuendo

8.0
Bija laiks, kad es "Innuendo" uzskatīju ja ne par labāko "Queen" albūmu, tad par otro labāko - pēc "A night at the opera" gan. No vienas puses, jauki ir ar šādu nostaļģiju atcerēties laikus, kad man istabā uz sienas dažādās vietās bija lieliem burtiem rakstīts šīs grupas nosaukums, pie sienas vairāki Merkūrija plakāti, bet audiokasetniekā regulāri skanēja gan legālas, gan pirātiskas, gan pašrakstītas Queen kasetes. Protams, ne vārda neieminēšos par to, ka šajos skolas gados es biju diezgan nožēlojams pusaudzis ar personības problēmām, raudulīgs ņuņņa utt. Vai pie tā Merkūrijs un ko varētu būt vainīgi - nezinu.
2008-01-21 17:30:02
music, 1991

Captain Nemo`s library

5.0
Šis ir jau trešais Enkvista romāns, ko esmu izlasījis (pirmie ir "Magnetizētāja trešā ziema" (numurs var nebūt precīzs) un "Grāmata par Blānšu un Mariju), un patlaban izskatās, ka pie skaitļa trīs mana pazīšanās ar šo zviedru rakstnieku arī beigsies. Ja pirmie divi viņa romāni mani spēja pārsteigt, tad trešais galvenokārt vienkārši garlaikoja. Bet garlaicība nav tieši tas, ko es parasti gaidu no grāmatas.
2008-01-11 11:35:32
book, 1991

The Addams Family

6.5
Man jau šķita, ka Barija Zonenfelda uzvārds ir kaut kur dzirdēts un ka Adamsu ģimenes režisētājs ir izcēlies arī kādu citu veikumu. Nezinu tikai, kā es neiedomājos, ka viņš man varētu radīt negatīvas un nevis pozitīvas asociācijas - ka vienīgā filma, izņemot Adamsus, no viņa veikuma, ko esmu redzējis, ir idiotiskā komēdija "RV".
2007-11-29 16:38:14
film, 1991

1,039/Smoothed Out Slappy Hours

6.5
Nez, vai es esmu kādam nepieciešams, lai atklātu, ka Green Day debijas ieraksts izklausās tāpat kā visi citi Green Day ieraksti, tikai mazliet sliktāk, jo ir ierakstīts sliktākos apstākļos?
2007-08-23 17:20:16
music, 1991

La Double vie de Véronique

7.0
"Veronikas dubultā dzīve" ir viena no tām filmām, kuru es grasījos noskatīites jau sen. Patiesībā - jau ļoti sen. Ja tevi interesē, cik - vismaz kopš tā laika, kad skatījos Kislovska visas 3 krāsu filmas. Un tas bija patiešām sen. Bet agrāk to kaut kādu iemeslu nevarēja nekur dabūt, tagad beidzot man izdevās to dabūt savā īpašumā un pārliecināties, ka gadiem ilgi to gaidīt nebija vērts.
film, 1991

The Ants

6.0
Jāatzīst, ka Bernards Verbērs ir gandrīz vai apsēsts skudru fanātiķis. Vismaz kā savādāk lai izskaidro, ka šis autors ne tikai ir uzrakstījis romānu triloģiju par šiem kukaiņiem, bet arī citos savos darbos tiem atvēlējis ļoti lielu lomu?
book, 1991

Achtung Baby

7.5
Universālajā U2 albūmu hierarhijā "Achtung Baby" laikam gan ieņem godpilno otro vietu aiz "The Joshua Tree" . Tā 1998. gadā žurnāla "Q" lasītāji to iebalsoja par 15. izcilāko visu laiku albūmu, bet citā reizē tas pats "Q" dziesmu "One" no šī ieraksta nodēvēja par vispār visos laikos labāko dziesmu. Vispārīgais atzinums līdz ar to ir tāds, ka vismaz visu laiku labāko albūmu simtniekā "Achtung Baby" ir obligāti jāatrodas.
music, 1991

Pink Bubbles go Ape

6.0
Interesanti paskatīties, kā mainās mana gaume. Kamēr "Faith no More" iepriekš man šķita nekam nederīga grupa, "Helloween" es kādreiz uzskatīju par tīri interesantu metāla blici un tikai ar laiku sapratu, ka šamējie ļoti nedaudz atšķiras no "Scorpions". Ievērojot to, ka "Pink Bubbles go Ape" pat oficiāli ir viens no šīs grupas sliktākajiem albūmiem, nav īpaša pamata brīnīties, ka šis ieraksts nav diez ko labs. Dziesmas šeit nav īpaši bagātinātas ar jebkādiem rifiem un tas ir vienkārši popmetāls bez sevišķas odziņas. Dziesmas vienveidīgas un pastulbas. Izklausās pēc (droši vien) ļoti lietu deģenrāciju piedzīvojušiem "Accept" ar zināmu šlāgerisma pieskaņu. Patiesībā tie ir patiešām vienkārši vācieši, kas šlāgerus pārvērtuši par mataino metālu un mēģina pasniegt kā īsto mantu. Iepriekš man lielas simpātijas bija pret dziesmu "Heavy Metal Hamsters", bet tikai tās nosaukuma dēļ, tagad varu tikai teikt, ka šī dziesma ir tāda pati kā pārējās šajā ierakstā - ātra, bet atmiņā nepaliekoša (nē, ok, tieši šajā dziesmā ir tīri labs draivs, bet tāpat - nepietiekams). Es negribu teikt, ka šī mūzika būtu izteikti slikta, tās galvenais mīnuss ir vienkārši pārmērīgs bālums.
music, 1991

Silence of the Lambs

8.0
Jaa, atziistos, es patieshaam liidz shai baltai dienai nebiju redzeejis "Jeeru kluseeshanu" un patiesiibaa pat par to nekaunos. Kaapeec man vajadzeetu kauneeties? Ir cilveeki, kas nav redzeejushi "Titaaniku" (piemeeram, es), ir cilveeki, kas nav redzeejushi nevienu Bonda filmu (piemeeram, es un Siicis), ir cilveeki, kas nav redzeejushi "Monty Python and the Holy Grail"). Peedeejie, protams, iisti par cilveekiem nav uzskataami, bet tas taa. Par "Jeeru kluseeshanu" liidz shim zinaaju tikai dazhas patiesiibas: to, ka shajaa filmaa galveno lomu atveido Entonijs Hopkinss (zinaams no filmaam "Jeeru kluseeshana" un "Haninbaals", hmm, taatad iipashi zinaams nav), un ka filma ir trilleris, kaadreiz biju pat domaajis, ka shausmene. Patiesiibaa gan Hopkinss nemaz galveno lomu neatveido, shis statuss pienaakas Dzhodijai Fosterei, kas atveido toposhu FIB darbinieci, kurai uzticeets meegjinaat no beediigi slavenaa seerijveida slepkavas kanibaala - doktora Hanibaala Lektera noskaidrot, kur mekleet Bafalo Bilu - jaunu, aktuaalu seerijveida slepkavu, kursh specializeejas ar muguras aadas nonjemshanu no savaam upureem. Hanibaals Lekters patlaban mitinaas ne iisti cietumaa, ne iisti trakonamaa, bet vispaar vinsh ir visnotalj riebiigs tipaazsh, kas gan maak saglabaat tiiri labu imidzhu. Tikaam Bafalo Bils nolaupa vienas kongresmenes (vai senatores, neatskjiru shiis lietas) meitu Ketriinu un gatavo vinju aadas nonjemshanai. Apmainjaa pret informaaciju par Bilu, Hanibals pieprasa sevis paarvietoshanu uz normaalaaku cietumu un, atklaajis jau Klerisai Staarlingai (taa sauc Fosteres varoni) un citiem ljaudiim diezgan daudz informaacijas par Bilu, no cietuma aizbeeg. Staarlingai tomeer izdodas izglaabt kongresmenes (vai kongresvumenes) meitu un shajaa zinjaa viss beidzas laimiigi, ja neskaita Hanibaala atrashanos briiviibaa. Patiesiibaa filma ir tieshaam visnotalj interesanta un Hanibala varonis ljoti pat izteiksmiigs un pretiigs. Labs trilleris.
film, 1991

Wilderness Tips

6.5
(valoda: angļu) Stāstu krājums, kurā, manuprāt, īpaši daudz kopīga starp dažādajiem stāstiem nava. Mēģināšu noskaidrot, cik daudzus stāstus vēl spēju atcerēties divas nedēļas pēc grāmatas izlasīšanas (der pieminēt, ka nekādā dižā sajūsmā par šo grāmatu nebiju). "True Trash" - par likteni, kas piemeklē dažādus vienas bērnu vasaras nometnes dalībniekus. "Hairball" - par modes žurnālu darbinieci, kurai izoperē viņā bijušu viņas dvīņa aizmetni (diezgan krīpi), "Isis in Darkness" - par kaut kādu dīvainu dzejnieci un džeku, kas viņā ieķēries. "The Bog Man" - neatceros. "Death by Landscape" - neatceros. "Uncles" - diezgan interesants stāsts par meiteni, kurai nebija tēva, bet bija vairāki tēvabrāļi. "The Age of Lead" - neatceros, manuprāt, bija labs, bet esmu aizmirsis, par ko tas bija. "Weight" - neatceros. "Wilderness Tips" - borings stāsts par kaut kādām mājām. "Hack Wednesday" - neatceros. Apskatoties mazliet detalizētāk: "The Bog Man" stāstīja par purvājā atrastu kaut kāda ne gluži akmens laikmeta, bet senu cilvēku, un sievieti, kas bija gultas draudzene tā atradējam un kas bog man` dēļ ar savu draugu sastrīdējās. "Death by landscape" - īstenībā arī bija labs, par sievieti, kas būdama vēl meitene, kļuva par liecinieci(!) savas draudzenes pazušanai kalnos un kuru daudzi uzskatīja par iespējamo draudzenes slepkavu. "The Age of Lead" - kļūdījos, nē tur nekā laba nebija, par kaut kādu atsaldētu (ledājā atrastu līķi) un kaut kādu mirušu bojfrendu Vincentu. "Weight" - atkal labs, par sievieti, kas pavedina vīriešus, lai dabūtu no viņiem naudu labdarībai, un kuras draudzene-fonda aizsācēja apprecēja maniaku, kas viņu nogalināja un sagrieza gabalos. "Hack Wednesday" - joprojām nespēju atcerēties. Daži labāki stāsti, daži sliktāki, kopumā - nekas īpašs.
book, 1991

Naked Lunch

7.5
(valoda: angļu). Pirms kāda laika mēģināju pierunāt tautiešus skatīties šo filmu pasākumā pie N&N, taču neveiksmīgi. Kā izrādās, Liene šo filmu ir redzējusi pa TV un iespējams, ne viņa vien. Taču tas nu gan nenozīmē, ka šī filma nebūtu skatīšanās vērta. Tā tapusi, režisoram ietekmējoties no bītņiku rakstnieka Viljama Berouza dzīves un romāna "Naked Lunch", viena no visu laiku skandalozākajiem ASV rakstnieku darbiem. Galvenais filmas varonis Bils Lī ir krustojums no "Naked Lunch" (ko neesmu lasījis) galvenā varoņa un paša Viljama Berouza. Filmas sižetu īsumā varētu raksturot sekojoši. Bens Lī ir ticis vaļā no narkotiku atkarības un ķēries pie kukaiņu indēšanas, taču vienā brīdī viņš atklāj, ka kukaiņu inde arī var kalpot par narkotiku. Un tad viņam sākas halucinācijas. Kas no tālāk notiekošā ir reāls un kas nē, īsti pateikt nav iespējams. Vienīgā "skaidrā" aina visā šajā trakumā parādās, kad divi Bila draugi viņu slavē par romānu "Naked Lunch", kuru viņš raksta un par kura autoru viņš sevi atsakās atzīt, būdams pārliecināts, ka viņš raksta tikai atskaites kaut kādai dīvainai valsts organizācijai. Lielākoties Bilam rādās visādas pretīgas seksuālas halucinācijas ar milzīgiem kukaiņiem, arī viņa rakstāmmašīnās izskatās pēc kaut kādiem briesmoņiem, kas ar Bilu sarunājas. Viena Viljama Berouza biogrāfiska epizode - izspēlējot "Vilhelma Tella rutīnu" Bils nošauj savu sievu Džounu, kura gan vēlāk filmā parādās kā cits personāžs, kuru viņš arī nogalina. Kad viņam uz pēdām ir policija, kukaiņi viņam iedod lidmašīnas biļeti uz "Interzone", kaut kādu arābu valsti, taču Bila draugi lieliski redz, ka biļete, kuru viņš tiem rāda, patiesībā ir mēģene ar narkotikām... Līdz ar to saprast, kur īsti viņš atrodas un kas ar viņu notiek un kā vispār ir veidota tā trakā pasaule, kurā Bils ir nokļuvis, ir grūti. Vēl filmā diezgan intensīvi virmo homoseksuālisma tēma, jo Bils (kā slepenais aģents) par aizsegu izmanto savu homoseksualitāti, kura vai nu ir vai nav izdomāta un vispār tajās aprindās gandrīz ikviens guļ ar ikvienu, neatkarīgi no dzimuma, jo tie tomēr ir normāli bītņiki-narkomāni, ar ko mums ir darīšana. Starp citu, Bila draugi, ja esmu pareizi sapratis, nav neviens cits (nevieni cits?) kā pārējie Bīta celmlauži - Džeks Keruaks un Alens Ginsbergs. Vispār - totāli traka filma, vienīgais, kam tā kaut cik līdzinās, ir "Fear and loathing in las vegas", bet Giljema filma ir tāda - optimistiskāka, kā teikt, kamēr "Naked Lunch" brīžiem robežojas ar šausmeni.
film, 1991

Screamadelica

4.5
I somehow always thought that Primal Scream was a heavy metal band - something similar to "Slayer" or "Pantera". When I saw this band compared to "The Stone Roses" this morning, it got me quite surprised. So I decided to give a try to the band`s most famous album - "Screamadelica". The first song seemed to introduce me to a Britpop band that I had somehow never heard. "Movin` on up" may not be the most catchy song I`ve ever heard and it sounds as it was taken from the B side of a "Rolling Stones" record. As a matter of fact, I would have nothing against it. But when I came to the second song on the album - "Slip Inside This House" it made me regret deciding to listen to this band. What is this shit supposed to mean? Is this some of the stuff you listen to at the Hacienda while consuming purple pills? I definetely think so - this is the case of britpop meeting house music. And you know what? I don`t like house music at all! "Don`t Fight it, feel it" as you can probably guess from the title, is worse. The Beatles influence isn`t there anymore and all there is is some ugly synth patterns - a mix of house and trance I presume (for I don`t know much about either). Most of the following tracks aren`t decent rock music either - it`s just some crap for potheads of the 90s. When I hear songs like "Come Together" on the radio I usually change channels. Although "Screamadelica" is considered to be one of the most important records of 1991 (alongside "Nevermind") in its unique mix rock and dance, I can only find something for me in songs like "Damaged" or the already mentioned "Movin` on Up" where the dance influence can`t be felt at all. On other songs, for example "Higher than the sun (A dub Symphony in two parts)" I feel that I`m listening to an ugly version of "Depeche Mode" and not being a fan of the real DM I have nothing to find in a band like this one. Especially when it is performing "dub symphonies". I guess it could have been better had I listened to the metal outfit that I had mixed up with this band - "Primal Fear".
music, 1991

The Fisher King

5.5
Today is a rare occasion. I`m probably the most conservative person in the world - my feelings towards any kind of art artefact usually is tightly connected with my attitude towards the people behind it. If a book is written by Friedrich Duerrenmatt, a very high possibility exists for me to like it. If a film is starred by Arnold Schwarzenegger I`m not likely to become a fan of it. And I believe that everything that glitters under the name of Terry Gilliam is gold. Or at least I used to believe until yesterday. So I never fell for "Time Bandits" but I had my reasons for that - the film just had too many flaws for me to enjoy it more than anything. Maybe I didn`t find "Brazil" the best epic of all times, but it was very good after all. I even liked "The Brothers Grimm" despite this film being considered the worst Gilliam had ever made. But "The Fisher King" for me was just too senseless. Tim Robbins`s character was at least mildly memorable, but everything concerning the formerly great DJ who`s played by an actor who`s name I keep forgetting was just a bit too dull for my taste. I have to agree that some moments of this film show the genius of Gilliam still alive but most of the time it just doesn`t work for me. I probably could have given this film a higher rating in order to show that I`m an elitist and that I know a good film when I see one. Maybe I don`t but who cares.
film, 1991

Mouth of a Prophet

5.5
This is not the kind of literature I read just because I find it attractive. This is the kind of literature I read because I need to read more in German. F.F. was an East-German writer who apparantely was one of the most important writers of his kind. After reading a book of his late stories (he died before the wall came down) I`m not so sure why he`s so important. Fuehmann seems to be more specialising in rewriting already known stories without giving them too much of himself than in anything else. Yet some of these stories are quite worth the read. For example, the title story is a story about two kings ruling two lands both of which have three wishes, two out of those wishes match - to rule the other land and to have the mouth of a prophet. Yet not one of them can stand a prophet talking to him, because a prophet doesn`t have too many good words for a tyrant, and prophets predictions aren`t too pleasant either. Then there`s a story about two brothers falling in love with their own sister. But apart from that I found F.F.`s book quite uninspiring to read, and made it through mainly because of knowing that it`s not right to stop.
book, 1991

Barton Fink

7.0
Let`s stick with the Coen brothers, shall we? Way back in 1991 they made this film, which most critics seem to be mad about. They claim that the film was mostly influenced by David Lynch. Probably they`re on to something, but to me it`s still much more a tribute to Woody Allen than anything else. First, the hero. He`s played by John Turturro and is a thirtyish Jewish writer who goes to Hollywood and signs a deal to write a film about wrestling. A goofy Jewish person with a nerdy behaviour is pretty much what I`d expect from Mr. Allen and certainly not what I`d expect from the Coen brothers. Not that the film is bad, but it can be hardly described as iteresting or something you can`t stop to watch. Ok, I didn`t fall asleep during this film but I also managed that with "Radio Days". Ok, this film is better than "Radio Days", since it`s surreal and weird, especially weird it becomes when the woman Barton has spend the night with happens to be murdered in his bed while he was sleeping. But it`s surely not a film I`m likely to watch ever again.
film, 1991

Unplugged

5.5
Macca wasn`t young back in 1991 when this set was recorded and it`s a thing you can surely tell. Among all those not so young musicians who love to perform songs they originally performed when they were much younger Paulie surely ain`t one of the best. Never having been a particulary great live performer he has only become worse over the time. He can`t sing that good anymore, which can be felt on tracks like "Blackbird", "And I love her" and others. Since all the material is performed in a somewhat unformal atmosphere one shouldn`t probably bother about the actual quality of all this stuff but man does he suck in comparison to Eric Clapton`s or even Nirvana`s unplugged.
music, 1991

Sings

8.0
Monty Python`s Flying Circus wasn`t really about singing, but about sketches. Still in the fifteen years starting with the TV series until "The Meaning of Life" they created some beautiful music as well. Probably if it weren`t for the lyrics one wouldn`t care about these songs, although some of them are musically interesting as well. Let`s go through the highlights. "Always look on the bright side of life" is without a doubt one of the best optimistic songs about death, with some nice singing done by Eric Idle. "Sit on my face" is a military march with lyrics about oral sex, very patriotic indeed. "Lumberjack song" is cute, altough it starts a bit too slowly (quote: "I cut down trees, I wear high heels, suspendies and a bra, I wish I`d been a girlie just like my dear papa."), the way the choruses go bad when Palin sings about transvestitism is nice. "Penis song" gives different names for a cock, has close to no music accompanying the text. "Money song" is better than "Money makes the world go round" from "Cabaret". "Bruces` philosophers song" provides some unknown facts about philosophers drinking habit. "Medical love songs" is a romantic little piece about sexually transmissive diseases. "Every sperm is sacred" - how can one not laugh about catholics while listening to this great performance? "Brian Song" isn`t sung by one of the Pythons but the great film melody with the utter sillyness of lyrics provides a perfect combination of everything. "Meaning of life" is both deep and funny. "Galaxy song" doesn`t even need any commentaries. There`s only one major letdown in this compilation of 25 songs - it`s "Christmas in Heaven" which is boring and not particulary funny. But since the other 24 songs are in the category between good and superb I can just as well skip this disco crap.
music, 1991

Werke

3.5
How can I rate a book which I didn`t understand? I don`t really know. I can provide some information on the book, but that`s it. We have here quite a lot of stories and a play. The stories leave me absolutely clueless. They tell about Jews I presume and arabs or something like that. What they mainly do - is wasting the paper, I know that this is supposed to be impressionism or something of that kind but it bores be to death. Nothing ever happens in those stories. For example, the long story "My Heart" is something like 80 letters written by a chick to two guys plus telegramms and letters to minor characters. But all those letters are about nothing. And there`s "The Peter Hille Book" - it`s also quite long and presumably is about wanderings with some mythological creature, but it has no real story line and it leaves me sleeping in the end. Then there`s the play "Die Wupper" (as far as I know Wupper is a city). What is it all about? Nothing. There are factory workers present, and there`s the factory owner, that`s the most I can tell. Damn, am I stupid. How on earth could I understand what this is all about? I can`t rate this book extremely low for I must admit that I didn`t get it. Probably somebody else will. Who knows.
book, 1991

Stille Zeile Sechs

7.0
I must admit that I consider myself a bit sexist in the terms of judging books written by female authors. Except V.Woolf and Iris Murdoch I can`t really come up with a name of any other female writer who`s books I have really enjoyed. Of course, it`s no big wonder for quite many of the most notorious female writers have written mainly poetry - and I don`t give a dirty nickel for poetry, not even a dime. Wait, a dime is more than a nickel! Still, this book isn`t bad, it`s certainly worth reading. There`s this 42-year-old woman named Rose who lives in the late eighties in East Germany, she does the typing for an old communist who isn`t able to write his own biography (I somehow think of my former literature teacher). And she starts hating the man, for he`s everything she doesn`t want to be. There`s also an old female piano teacher that`s fallen in love for the first time, and therefore doesn`t wannt to teach piano to Rose. Actually, there`s not much going on but at least 80% of the book are interesting to read, still some moments are too slow paced for me. A classic this may not become but a solid reading experience it is.
book, 1991

Delicatessen

7.5
Marc Caro and Jean-Pierre Jeunet are no strangers to me - they are the two guys who directed "City of the Lost Children", and even if I hadn`t known that I would have noticed it anyway, for this film is something like the first part for that film. Not that it really is the first part, not that what happens here necessarily should happen before the Lost Children. So, there`s this postapocalypic world we live in - there are no plants, there are close to no animals and there`s a very low level of technic as well - not like it was in "Blade Runner" where people lived in ruins but rode flying cars. But what we have here is this guy Louison (who played the clones in that other film) who is a former clown but now works for a butcher who sells human meat, and is planning to feed Louison to his clients - not that they would be shocked about that - they know it, for they need meat and there`s no other meat available. There are also vegetarians living underground and being at a constant war with the carnivours. And Louison falls in love with Julie, the butchers daughter. There`s too much to tell, actually - weird stylistics, etc. Of course, there`s nothing you hadn`t already seen in the City (although this film came first, it`s by far less popular), but does that really matter. Did we get something unexpected in the second part of Godfather? No, we didn`t but it`s still the second highest rated film at the IMDB.
film, 1991

The Doors

7.0
Atjaunots 08.02.2007. 6. februārī noskatījos šo filmu atkārtoti un secināju, ka mans viedoklis par to laika gaitā ir mainījies. Es joprojām nesaskatu tur neko tik ģeniālu, lai pasludinātu "The Doors" par visu laiku labāko kino darbu, bet patiesībā filma ir tīri laba - droši vien man bija kaut kāds slikts noskaņojums, kad to pagājušo reizi skatījos. Protams, īstas skaidrības par to, kas tieši Morisonā bija tik kruts, man no šīs filmas neradās, bet vismaz man neradās arī tāda pretīguma sajūta kā iepriekš, kad to biju skatījies. Viena lieta gan mani mazliet izbrīna - kāpēc tā filma saucas "The Doors", ja acīmredzami vienīgais tās varonis ir Morisons - nedz Mazarekam, nedz pārējiem grupas dalībniekiem nekāda uzmanība pievērsta netiek un viņu loma visā šajā pasākumā tiek minimizēta. Toties filmas reitings no 4.5 ticis uzlabots uz 7.
film, 1991