Slowhand
No Erika Kleptona ierakstiem šis diez vai ir tas labākais, bet viens no populārākajiem noteikti, kā nekā te ir divas dziesmas, kuras ikviens mūzikas cienītājs pasaulē vismaz kādreiz ir dzirdējis, bet visticamākais, ka ne tikai kādreiz vien.
Pirmkārt, tas ir viens no Kleptona pazīstamākaiem kaver gabaliem - "Cocaine" is J.J.Cale repertuāra. Tas pats, kas piedziedājumā "She don`t lie - She don`t lie - She don`t lie - Cocaine". Īstenībā tā īsti neatceros, kā tas izklausījās Keilam, bet Kleptonam - vienkārši lieliski.
Un nevar jau arī aizmirst paša Kleptona klasiskāko mīlas balādi (iz solo karjeras): "Wonderful Tonight" ar tās patiešām sirsnīgo romantiku un liriski nomierinošo saturu.
Vēl te ir populārā retro stila dziesma "Lay Down Sally", par kuru es nezinu, vai tā patiešām ir 50-to gadu kompozīcija, pēc kādas tā izklausās vai arī nē.
Ar to pazīstamās dziesmas beidzas, bet tas nenozīmē, ka nekā cita šajā ierakstā nav. Protams, te Kleptons ne tuvu nedemonstrē to, uz ko viņš kā ģitāras burvis bija patiesībā spējīgs, tā vietā aprobežojoties ar diezgan minimālistisku ģitāras spēli, bet vismaz gana gaumīgu. Vienīgi "The Core" ir tāds plašāks ģitārsolo, bet tur pati dziesma nav diez ko ekselenta, visur citur godājamais meistars cenšas teikt: "ko nu es, es jau neko," kas patiesībā nav tik labi, kā gribētos, tomēr Kleptonu mēs mīlam ne jau tāpēc, ka viņam ir gluži jauka balss (viņam gan ir) vai tāpēc ka viņš būtu lielisks melodiju meistars (kāds viņš patiesībā nav), bet gan tāpēc, ka ģitārspēlē viņš stabili ir pirmajā labāko meistaru desmitniekā un tāpēc ka Cream un Derek and the Dominoes sastāvā viņš darīja tādas lietas, kas citiem ir ne sapņos nerādījās. Līdz ar to šajā ierakstā, lai arī daudz kas te ir, šis tas tomēr arī pietrūkst.
Pirmkārt, tas ir viens no Kleptona pazīstamākaiem kaver gabaliem - "Cocaine" is J.J.Cale repertuāra. Tas pats, kas piedziedājumā "She don`t lie - She don`t lie - She don`t lie - Cocaine". Īstenībā tā īsti neatceros, kā tas izklausījās Keilam, bet Kleptonam - vienkārši lieliski.
Un nevar jau arī aizmirst paša Kleptona klasiskāko mīlas balādi (iz solo karjeras): "Wonderful Tonight" ar tās patiešām sirsnīgo romantiku un liriski nomierinošo saturu.
Vēl te ir populārā retro stila dziesma "Lay Down Sally", par kuru es nezinu, vai tā patiešām ir 50-to gadu kompozīcija, pēc kādas tā izklausās vai arī nē.
Ar to pazīstamās dziesmas beidzas, bet tas nenozīmē, ka nekā cita šajā ierakstā nav. Protams, te Kleptons ne tuvu nedemonstrē to, uz ko viņš kā ģitāras burvis bija patiesībā spējīgs, tā vietā aprobežojoties ar diezgan minimālistisku ģitāras spēli, bet vismaz gana gaumīgu. Vienīgi "The Core" ir tāds plašāks ģitārsolo, bet tur pati dziesma nav diez ko ekselenta, visur citur godājamais meistars cenšas teikt: "ko nu es, es jau neko," kas patiesībā nav tik labi, kā gribētos, tomēr Kleptonu mēs mīlam ne jau tāpēc, ka viņam ir gluži jauka balss (viņam gan ir) vai tāpēc ka viņš būtu lielisks melodiju meistars (kāds viņš patiesībā nav), bet gan tāpēc, ka ģitārspēlē viņš stabili ir pirmajā labāko meistaru desmitniekā un tāpēc ka Cream un Derek and the Dominoes sastāvā viņš darīja tādas lietas, kas citiem ir ne sapņos nerādījās. Līdz ar to šajā ierakstā, lai arī daudz kas te ir, šis tas tomēr arī pietrūkst.
2007-08-09
comments powered by Disqus