Vispār viena lieta ir interesanta - šis ieraksts it kā ir tipisks Eliss un it kā nav. Savā ziņā tas ir diezgan līdzīgs "Welcome to my nightmare", tikai tāds jestrāks un optimiskāks, bet jebkādiem horror elementiem, tāds relaxed un jocīgā noskaņojumā ieturēts Kūpera albūms. Man jau patīk, tur nav divu domu! Žēl, ka drīzumā man būs jāsāk klausīties viņa astoņdesmito otrās puses ieraksti.