2112
"Rush" pamatoti vai nepamatoti uzskata par ievērojamāko otrā viļņa progroka grupu - vienu no tām blicēm, kas nāca kādus trīs-piecus gadus pēc šī mūzikas stila īstās uzziedēšanas un kuras, patiesību sakot, reti īpaši ņem par pilnu. "Rush" šajā ziņā ir izņēmums - to drīzāk pielīdzina lielajām sešdesmito beigās dzimušajām grupām - tādām kā "King Crimson" vai "Yes" un nevis to vienaudžiem - "Styx" vai "Uriah Heep", kas tipiski tiek izsmietas kā pseido progroka grupas.
Jāatzīst, ka šī albūma tematiskais saturs, kas gan, no vienas puses, oficiāli ir padarījis 2112 par vienu no "lielajiem" konceptuālajiem albūmiem, ir pietiekami smieklīgs. Stāsts ir sekojošs (un neskaitāmas reizes izmantots daudzviet citur): 2112.gadā uz Zemes valda kaut kādi Syrinx tempļa priesteri, kas cilvēkiem dod visu, kas viņiem nepieciešams, un viss ir labi, līdz viens tips atrod kaut kādā alā vecu ģitāru un saprot, cik skaista ir mūzika, tad šis mēģina to parādīt arī priesteriem, bet tie salauž ģitāru un viņu aizdzen projām, beigās čalītis izdara pašnāvību.
Un tagad nāk labākais - tikai pirmā albūma puse jeb viena kompozīcija 20 minūšu garumā atbilst šai koncepcijai, kamēr otro ieraksta pusi veido tematiski nesaistītas dziesmas. Šķiet, ka Džedijs Lī (kurš, starp citu ir gandrīz tikpat kaitinošas balss īpašnieks kā Džons Andersons no "Yes") un kompānija nav spējuši savu tēmu izvērst veselas plates garumā.
Ja pievēršas mini-rokoperai "2112", tad dažas tās daļas ir tīri labas (it īpaši lipīga, lai arī ne īpaši oriģināla ir Sirinkas tempļa priesteru tēmas dziesma, kurā Lī balss ir modificēta augstāka, lai tā būtu vēl mazliet kaitinošāka), tikām nozīmīgā daļa, kurā galvenais varonis atrod ģitāru, ir pārāk stiepta un zināmā mērā primitīva.
Iz citām dziesmām "A Passage To Bangkok" ir izceļama ar tās centrālo rifu, kas izklausās pēc kārtīgā "Black Sabbath" produkta, lai arī pati dziesma ir tipiski Rush-iska un nevis Sabbath-ska. "The Twilight Zone" mazliet atgādina Zigija Stārdasta ēras Boviju, bet Bovijs bija labāks.
Kopuma gan ieraksts nav nemaz tik slikts, kā varētu padomāt no maniem komentāriem - tas ne velti tiek uzskatīts par sava žanra klasiku, lai arī jāatzīst, ka uz "īsto" progrokeru fona "Rush" īpaši labi neizklausās, iespējams, tur pie vainas ir arī ļoti trūcīgie aranžējumi, kas neļauj šim ierakstam kļūt tādam, lai to atcerētos vēl 2112.gadā.
Jāatzīst, ka šī albūma tematiskais saturs, kas gan, no vienas puses, oficiāli ir padarījis 2112 par vienu no "lielajiem" konceptuālajiem albūmiem, ir pietiekami smieklīgs. Stāsts ir sekojošs (un neskaitāmas reizes izmantots daudzviet citur): 2112.gadā uz Zemes valda kaut kādi Syrinx tempļa priesteri, kas cilvēkiem dod visu, kas viņiem nepieciešams, un viss ir labi, līdz viens tips atrod kaut kādā alā vecu ģitāru un saprot, cik skaista ir mūzika, tad šis mēģina to parādīt arī priesteriem, bet tie salauž ģitāru un viņu aizdzen projām, beigās čalītis izdara pašnāvību.
Un tagad nāk labākais - tikai pirmā albūma puse jeb viena kompozīcija 20 minūšu garumā atbilst šai koncepcijai, kamēr otro ieraksta pusi veido tematiski nesaistītas dziesmas. Šķiet, ka Džedijs Lī (kurš, starp citu ir gandrīz tikpat kaitinošas balss īpašnieks kā Džons Andersons no "Yes") un kompānija nav spējuši savu tēmu izvērst veselas plates garumā.
Ja pievēršas mini-rokoperai "2112", tad dažas tās daļas ir tīri labas (it īpaši lipīga, lai arī ne īpaši oriģināla ir Sirinkas tempļa priesteru tēmas dziesma, kurā Lī balss ir modificēta augstāka, lai tā būtu vēl mazliet kaitinošāka), tikām nozīmīgā daļa, kurā galvenais varonis atrod ģitāru, ir pārāk stiepta un zināmā mērā primitīva.
Iz citām dziesmām "A Passage To Bangkok" ir izceļama ar tās centrālo rifu, kas izklausās pēc kārtīgā "Black Sabbath" produkta, lai arī pati dziesma ir tipiski Rush-iska un nevis Sabbath-ska. "The Twilight Zone" mazliet atgādina Zigija Stārdasta ēras Boviju, bet Bovijs bija labāks.
Kopuma gan ieraksts nav nemaz tik slikts, kā varētu padomāt no maniem komentāriem - tas ne velti tiek uzskatīts par sava žanra klasiku, lai arī jāatzīst, ka uz "īsto" progrokeru fona "Rush" īpaši labi neizklausās, iespējams, tur pie vainas ir arī ļoti trūcīgie aranžējumi, kas neļauj šim ierakstam kļūt tādam, lai to atcerētos vēl 2112.gadā.
2007-08-16
comments powered by Disqus