Protection
Patiesībā lidz nesenam laikam man šķita, ka tas, kas ir manā krājuma, nemaz nav īsts "Massive Attack" albūms, bet gan kaut kāds aizdomīgs singla disks. Patiesībā izrādījās, ka tas ir albūms "Protection" + singls "Karmacoma" no šī albūma ar neskaitāmām tā versijām.
"Massive Attack" ir viena no relatīvi nedaudzajām puslīdz ievērojamajām ārzemju grupām, ko man ir gadījies redzēt paša acīm koncertā. Lai arī muzikāli šī grupa nebūt nav tāda stila pārstāve, kas mani īpaši interesētu, viņu koncerts Skonto stadionā man atmiņās ir palicis ar lielu plusa zīmi - tas bija patiešām lielisks šovs ar (pasākumam atbilstošu) kvalitatīvu mūziku.
Ierakstā kaut kā tik labi vismaz manā gadījumā tas nepavelk. Iespējams, ka triphops, kuru šī grupa spēlē, vienkārši ir radīts mazliet citiem cilvēkiem un nevis man. Šī mūzika izteikti balstās uz ritma (triphopīga) un uz atmosfēras (relaksētas), kas laikam gan nav izšķirošākie komponenti manās mūzikas baudīšanas preferencēs. Pat albūma tituldziesma, kas bija pamatīgs grāvējs Anglijā, mani īsti nepārliecina. Tiesa, otrs singls - "Karmacoma" ar Tricky piedalīšanos nostrādā daudz labāk. Tas gan pat vairāk tuvojas hiphopam, bet pateicoties lieliskajai dziesmu caurvijošajai melodijai, šo dziesmu es uztveru daudz personiskāk.
Citas dziesmas nav tik daudz dzirdētas kā pirmās divas, bet patiesībā attiecībā uz šāda stila mūziku tas nepasaka neko - "Massive Attack" produkti nav tik atšķirīgi viens no otra, lai es te varētu runāt par izteiktām virsotnēm un izteiktiem bezdibeņiem.
Tā nav mūzika, kuru es varētu nosaukt par "pamatēdienu". Es nespēju iedomāties sevi "nopietni" klausāmies Massive Attack - regulāri un ar pilnu atdevi. Cita lieta, ka tā kādā pasākumā skan fonā - veidojot īpatnējas skaņas kolāžas, pārāk nebāžoties sejā un vienlaicīgi izklausoties gana "alternatīvi". Nav grūti iztēloties sevi sēžam istabā uz spilvena uz grīdas un ar kādu draugu strīdamies par kādu bezjēdzīgu jautājumu, skanot "Massive Attack" pavadījumam.
Vienu gan es šajā ierakstā nesaprotu - kālab te kā "bonuss" pievienots dzīvais izpildījums, koverējot klasisko Doors gabalu "Light My Fire"? Proti, šī dziesma manā izpratnē oriģināli ir lieliska visvairāk pateicoties stelārajam Mazareka darbam ar sintezatoru, nevis tikai Morisona vokālam (kurš gan, protams, ir daudz baudāmāks par to, kas tiek piedāvāts šeit), bet šajā gadījumā viss lieliskais Doors muzikālais noformējums ir aizstāts ar diezgan primitīvu triphopa ritmu, kas nekur neved un kas, šķiet, šajā gadījumā kalpo tikai par tadu kā iespēju izklaidēt koncerta apmeklētājus, bet vajadzības pēc tā šajā albūmā nav vispār nekādas.
"Massive Attack" ir viena no relatīvi nedaudzajām puslīdz ievērojamajām ārzemju grupām, ko man ir gadījies redzēt paša acīm koncertā. Lai arī muzikāli šī grupa nebūt nav tāda stila pārstāve, kas mani īpaši interesētu, viņu koncerts Skonto stadionā man atmiņās ir palicis ar lielu plusa zīmi - tas bija patiešām lielisks šovs ar (pasākumam atbilstošu) kvalitatīvu mūziku.
Ierakstā kaut kā tik labi vismaz manā gadījumā tas nepavelk. Iespējams, ka triphops, kuru šī grupa spēlē, vienkārši ir radīts mazliet citiem cilvēkiem un nevis man. Šī mūzika izteikti balstās uz ritma (triphopīga) un uz atmosfēras (relaksētas), kas laikam gan nav izšķirošākie komponenti manās mūzikas baudīšanas preferencēs. Pat albūma tituldziesma, kas bija pamatīgs grāvējs Anglijā, mani īsti nepārliecina. Tiesa, otrs singls - "Karmacoma" ar Tricky piedalīšanos nostrādā daudz labāk. Tas gan pat vairāk tuvojas hiphopam, bet pateicoties lieliskajai dziesmu caurvijošajai melodijai, šo dziesmu es uztveru daudz personiskāk.
Citas dziesmas nav tik daudz dzirdētas kā pirmās divas, bet patiesībā attiecībā uz šāda stila mūziku tas nepasaka neko - "Massive Attack" produkti nav tik atšķirīgi viens no otra, lai es te varētu runāt par izteiktām virsotnēm un izteiktiem bezdibeņiem.
Tā nav mūzika, kuru es varētu nosaukt par "pamatēdienu". Es nespēju iedomāties sevi "nopietni" klausāmies Massive Attack - regulāri un ar pilnu atdevi. Cita lieta, ka tā kādā pasākumā skan fonā - veidojot īpatnējas skaņas kolāžas, pārāk nebāžoties sejā un vienlaicīgi izklausoties gana "alternatīvi". Nav grūti iztēloties sevi sēžam istabā uz spilvena uz grīdas un ar kādu draugu strīdamies par kādu bezjēdzīgu jautājumu, skanot "Massive Attack" pavadījumam.
Vienu gan es šajā ierakstā nesaprotu - kālab te kā "bonuss" pievienots dzīvais izpildījums, koverējot klasisko Doors gabalu "Light My Fire"? Proti, šī dziesma manā izpratnē oriģināli ir lieliska visvairāk pateicoties stelārajam Mazareka darbam ar sintezatoru, nevis tikai Morisona vokālam (kurš gan, protams, ir daudz baudāmāks par to, kas tiek piedāvāts šeit), bet šajā gadījumā viss lieliskais Doors muzikālais noformējums ir aizstāts ar diezgan primitīvu triphopa ritmu, kas nekur neved un kas, šķiet, šajā gadījumā kalpo tikai par tadu kā iespēju izklaidēt koncerta apmeklētājus, bet vajadzības pēc tā šajā albūmā nav vispār nekādas.
2007-08-17
comments powered by Disqus