The mother and the dog
Patiesībā es brīnos, kas licis "Atēnai" izdod latviešu valodā tieši šo somu romānu. Nav jau tā, ka Anja Snellmane būtu fenomenāli populāra rakstniece (es jau arī neesmu šajā jautājumā eksperts, bet Wikipedia viņai veltī veselas divas rindiņas apraksta). Un tomēr šis romāns ir latviski izdots, un man kā lasītājam ir iespējams iepazīt šo nebūt ne diez ko dzīvespriecīgo stāstu.
Mērī un Ahti ir pusmūža somu pāris, kuru laulība izjūk, jo Ahti (kas ir zinātnieks, kas specializējas uz sieviešu seksuālo dziņu veicinošu tablešu izstrādi) ir sācies sakars ar laboranti Mannu. Mērī dzīve līdz ar to varētu būt beigusies, jo ko gan 56 gadus veca sieviete var dzīvē vairs mēģināt sasniegt. Un tomēr - pēc ilga patiešām smaga perioda (kas ir saistīts ar to, ka Ahti un Mērī bērni nav gluži zelta gabaliņi) viņai uzmaida veiksme un gluži negaidīti viņa un suns, kas nonācis viņas pārziņā, kļūst par baigākajām reklāmas zvaigznēm un Mērī dzīve nokārtojas pat labāk nekā viņas šķirtenim Ahti. Tikai nedz viņas bērni, nedz viņas vēl dzīvie vecāki nespēj samierināties ar to, ka Mērī šitā ņēmusi un sākusi viņiem pievērst mazāk uzmanības un sākusi dzīvot savu dzīvi (btw., visi viņas ģimenes locekļi ir veidoti kā ļoti primitīvi un plakani personāži, lielākoties ar lielu negatīvisma pieskaņu, vienīgais saulesstariņš ir Mērī mazdēls Sampo). Kopumā grāmata ir tipiski pelēka, ar riebīgām seksuālās dzīves detaļām (līdzīgi kā nesen lasītajā Aslāma romānā, šeit tiek runāts par "izžuvušiem klitoriem" un "noļurušām un izslīdējušām dzemdēm". Kā cilvēku psiholoģijas pazinēja Anja Snelmane droši vien ir laba, bet kā baudāmas literatūras rakstniece, pēc visa kā spriežot, - nē. Ar to gan es negribu teikt, ka šī grāmata ir tieši "slikta", patiesībā tā noteikti tāda nav, bet tā ir pārāk pelēka, pārāk gruzoniska (droši vien - tipiski somiska), lai es no tās varētu gūt jebkādu baudījumu. Bet es neesmu no tiem cilvēkiem, kas grāmatas lasa, lai iepazītu cilvēci. Mani interesē maize un izpriecas, bet nedz maizes, nedz izpriecu šādā literatūrā nav.
Mērī un Ahti ir pusmūža somu pāris, kuru laulība izjūk, jo Ahti (kas ir zinātnieks, kas specializējas uz sieviešu seksuālo dziņu veicinošu tablešu izstrādi) ir sācies sakars ar laboranti Mannu. Mērī dzīve līdz ar to varētu būt beigusies, jo ko gan 56 gadus veca sieviete var dzīvē vairs mēģināt sasniegt. Un tomēr - pēc ilga patiešām smaga perioda (kas ir saistīts ar to, ka Ahti un Mērī bērni nav gluži zelta gabaliņi) viņai uzmaida veiksme un gluži negaidīti viņa un suns, kas nonācis viņas pārziņā, kļūst par baigākajām reklāmas zvaigznēm un Mērī dzīve nokārtojas pat labāk nekā viņas šķirtenim Ahti. Tikai nedz viņas bērni, nedz viņas vēl dzīvie vecāki nespēj samierināties ar to, ka Mērī šitā ņēmusi un sākusi viņiem pievērst mazāk uzmanības un sākusi dzīvot savu dzīvi (btw., visi viņas ģimenes locekļi ir veidoti kā ļoti primitīvi un plakani personāži, lielākoties ar lielu negatīvisma pieskaņu, vienīgais saulesstariņš ir Mērī mazdēls Sampo). Kopumā grāmata ir tipiski pelēka, ar riebīgām seksuālās dzīves detaļām (līdzīgi kā nesen lasītajā Aslāma romānā, šeit tiek runāts par "izžuvušiem klitoriem" un "noļurušām un izslīdējušām dzemdēm". Kā cilvēku psiholoģijas pazinēja Anja Snelmane droši vien ir laba, bet kā baudāmas literatūras rakstniece, pēc visa kā spriežot, - nē. Ar to gan es negribu teikt, ka šī grāmata ir tieši "slikta", patiesībā tā noteikti tāda nav, bet tā ir pārāk pelēka, pārāk gruzoniska (droši vien - tipiski somiska), lai es no tās varētu gūt jebkādu baudījumu. Bet es neesmu no tiem cilvēkiem, kas grāmatas lasa, lai iepazītu cilvēci. Mani interesē maize un izpriecas, bet nedz maizes, nedz izpriecu šādā literatūrā nav.
2007-08-30
comments powered by Disqus