I Served the King of England
Bohumils Hrabals patiesībā tiek Čehijā uzskatīts par vismaz tāda paša kalibra rakstnieku kā Milans Kundera, un tas jau kaut ko liecina. Pēc viņa "Cieši novērotajiem vilcieniem" tapusi Oskaru saņēmusi filma, bet šis viņa romāns ilgus gadus gaidīja savu iznākšanu, jo Čehoslovākijā (nez kādēļ gan?) Hrabalam publicēties bija aizliegts.
Par ko ir šis romāns? Tā galvenais varonis ir vienkāršs mazais cilvēks - kāds viesnīcu apkalpojošais darbinieks, kura mūža sapnis ir kļūt par cienījamu miljonāru. Trīsdesmito gadu Čehoslovākijā un tās bagātnieku orģijās viņš par miljonāru nekļūst, bet četrdesmitajos neilgi pirms komunistiskās revolūcijas viņam tas izdodas. Pa vidu viņš paspēj apprecēt vācieti Līzu un tikt atzīts par gana labu esam, lai radītu āriskus pēcnācējus (atrodot apšaubāmu vācu izcelsmi savā dzimtā). Un pēc kara, pārdodot Līzas savāktas bagātu ebreju kolekciju pastmarkas, Ditjē (tā viņu sauc) savu mērķi sasniedz - viņš tiek pie savas viesnīcas un pie sava miljona.
Taču viņa prieki nav ilgi - ja tā to var teikt, viņu kā miljonāru iesēdina ļoti īpatnējā koncentrācijas nometnē, kurā nav skaidrs, kuri ir ieslodzītie un kuri apsargi, bet vēlāk viņš sāk strādāt pavisam vienkāršu darbu kā vientuļnieks ceļa remontētājs.
Romāns patiesībā ir diezgan pikants un neķītrību pilns - seksa blogu autoriem varētu patikt (Ditjē galvenais hobijs ir noklāt sieviešu šekumus (!) ar dažādiem ziediem un egļu zariņiem un tad ķerties pie lietas). Brīžiem tas ir pārspīlēti komisks, brīžiem pārspīlēti skumjš. Un tas nav brīnums - Ditjē ir ļoti vienkāršs "malij" un viņa pasaule arī ir ļoti vienkārša, lai cik sarežģīta tā citiem arī nešķistu. Nevaru tā skaidri pateikt, vai man šis romāns patika labi vai tikai normāli. It kā tur kaut kas ir, bet kas tieši - tā grūti pateikt. Romāna morāle ir apšaubāma, humors brīžiem parupjš. Protams, man vajadzētu klasificēt, pēc kā tas viss izklausās. Tātad: "Es apkalpoju Anglijas karali" (lai arī Ditjē apkalpoja tikai Abesīnijas ķeizaru, bet Anglijas karali - viens vecākais viesmīlis, kas par to regulāri atgādināja) recepte ir sekojoša:
Milana Kunderas varoņu seksuālā dzīve + Patrika Zīskinda "Parfīma" tumši trakā noskaņa + latviešu rakstnieka, kura vārdu šobrīd neatceros, "Kuņas dēla" naivais romantisms.
Par ko ir šis romāns? Tā galvenais varonis ir vienkāršs mazais cilvēks - kāds viesnīcu apkalpojošais darbinieks, kura mūža sapnis ir kļūt par cienījamu miljonāru. Trīsdesmito gadu Čehoslovākijā un tās bagātnieku orģijās viņš par miljonāru nekļūst, bet četrdesmitajos neilgi pirms komunistiskās revolūcijas viņam tas izdodas. Pa vidu viņš paspēj apprecēt vācieti Līzu un tikt atzīts par gana labu esam, lai radītu āriskus pēcnācējus (atrodot apšaubāmu vācu izcelsmi savā dzimtā). Un pēc kara, pārdodot Līzas savāktas bagātu ebreju kolekciju pastmarkas, Ditjē (tā viņu sauc) savu mērķi sasniedz - viņš tiek pie savas viesnīcas un pie sava miljona.
Taču viņa prieki nav ilgi - ja tā to var teikt, viņu kā miljonāru iesēdina ļoti īpatnējā koncentrācijas nometnē, kurā nav skaidrs, kuri ir ieslodzītie un kuri apsargi, bet vēlāk viņš sāk strādāt pavisam vienkāršu darbu kā vientuļnieks ceļa remontētājs.
Romāns patiesībā ir diezgan pikants un neķītrību pilns - seksa blogu autoriem varētu patikt (Ditjē galvenais hobijs ir noklāt sieviešu šekumus (!) ar dažādiem ziediem un egļu zariņiem un tad ķerties pie lietas). Brīžiem tas ir pārspīlēti komisks, brīžiem pārspīlēti skumjš. Un tas nav brīnums - Ditjē ir ļoti vienkāršs "malij" un viņa pasaule arī ir ļoti vienkārša, lai cik sarežģīta tā citiem arī nešķistu. Nevaru tā skaidri pateikt, vai man šis romāns patika labi vai tikai normāli. It kā tur kaut kas ir, bet kas tieši - tā grūti pateikt. Romāna morāle ir apšaubāma, humors brīžiem parupjš. Protams, man vajadzētu klasificēt, pēc kā tas viss izklausās. Tātad: "Es apkalpoju Anglijas karali" (lai arī Ditjē apkalpoja tikai Abesīnijas ķeizaru, bet Anglijas karali - viens vecākais viesmīlis, kas par to regulāri atgādināja) recepte ir sekojoša:
Milana Kunderas varoņu seksuālā dzīve + Patrika Zīskinda "Parfīma" tumši trakā noskaņa + latviešu rakstnieka, kura vārdu šobrīd neatceros, "Kuņas dēla" naivais romantisms.
2007-09-12
comments powered by Disqus