La Révolution Des Fourmis
Beidzot esmu pieveicis vienu no Verbēra grāmatu cikliem un varu pateikt īsi - tas ir mēsls! Jā, es, kas sākotnēji pret šo rakstnieku izturējos pozitīvi, varu pateikt, ka viņš ir ļoti vājš rakstnieks. Viņa romānos mēdz ieviesties labas idejas, bet pasniegt viņš tās nemāk. Šī pati "Skudru revolūcija" brīžiem gandrīz kļūst par normālu romānu, bet...
Kas šajā grāmatā notiek? Cilvēku vidū notiek "skudru revolūcija" un skudru vidū - "cilvēku revolūcija", t.b., virsroku mēģina gūt pret otru sugu atvērti ļaudis. Cilvēku vidū tie ir liceja audzēkņi Džūlijas vadībā. Skudras vada skudra numur 103, kas nākusi no pirmajiem diviem romāniem. Licejisti ieslēdzas savā licejā, skudras - pārņem visu skudru impēriju, un tiek veidotas jaunas pasaules. Bet licejs nav gana spēcīgs veidojums...
Šajā romānā visa ir pārāk daudz. Sāksim jau ar lappusēm, kuru ir seši simti. Tas ir stipri par daudz šādam veidojumam. Ir pārāk daudz lietu, kurās Verbērs neorientējas un kuras viņš mēģina pasniegt kā baigais eksperts. It īpaši tas attiecas uz modernajām tehnoloģijām. Viņš labi saskata perspektīvas izvērst revolūciju Internetā, tas būtu ok, bet vienlaikus viņam nav ne mazākās nojēgas par to, kā īsti internets funkcionē, kas ir datu apjomi utt. (pasauli un visus tās iedzīvotājus modelējosu mākslīgā intelekta programmu viņš saglabā floppy disketē). Fakti, kurus viņš grūž iekšā tā sauktajā enciklopēdijā, kas caurvij romānu, ir labākajā gadījumā diskutabli. Viņa vēlme visus romānus pataisīt par detektīviem, ir stipri nožēlojama. Personāži - baisi vienveidīgi. Skudras katrā nākamajā romānā arvien vairāk līdzinās cilvēkiem un viņš pat iepij romānā iekšā skudru love story. Ļaunie varoņi ir bezcerīgi pliekani un acīmredzami ļauni, labie - pārāk labi. Brīžiem tas sāk līdzināties komiksam. Piedāvātā filosofija lielākoties ir stipri sekla un neoriģināla.
Skarbi vārdi, vai ne? Bet viņš tos ir par simts punktiem pelnījis. Un es tikai priecājos, ka "Skudrām" vairāk romānu nav. Ja pirmajās divās daļās viņš vēl pasniedza daudz interesantu faktu, par kuru patiesumu gan es galvot nevaru, tad trešajā viņš lasītāju izglīto ar lielākoties bezvērtīgiem materiāliem un neko vērtīgu nesasniedz.
Savā ziņā man gribētos, lai šī grāmata man patiktu. Viņš slavē revolucionārus, slavē progroku utt. Un tomēr - tas nenostrādā. Turklāt atšķirībā no U2, kuri man arī patīk idejiski, bet nepatīk viņu daiļrades ziņā, šeit es nejūtu, ka viņā būtu baigais spēks. Viņš vienkārši ir vājš rakstnieks, kurš acīmredzami neapzinās savu spēku robežas, un tas mani skumdina.
Kas šajā grāmatā notiek? Cilvēku vidū notiek "skudru revolūcija" un skudru vidū - "cilvēku revolūcija", t.b., virsroku mēģina gūt pret otru sugu atvērti ļaudis. Cilvēku vidū tie ir liceja audzēkņi Džūlijas vadībā. Skudras vada skudra numur 103, kas nākusi no pirmajiem diviem romāniem. Licejisti ieslēdzas savā licejā, skudras - pārņem visu skudru impēriju, un tiek veidotas jaunas pasaules. Bet licejs nav gana spēcīgs veidojums...
Šajā romānā visa ir pārāk daudz. Sāksim jau ar lappusēm, kuru ir seši simti. Tas ir stipri par daudz šādam veidojumam. Ir pārāk daudz lietu, kurās Verbērs neorientējas un kuras viņš mēģina pasniegt kā baigais eksperts. It īpaši tas attiecas uz modernajām tehnoloģijām. Viņš labi saskata perspektīvas izvērst revolūciju Internetā, tas būtu ok, bet vienlaikus viņam nav ne mazākās nojēgas par to, kā īsti internets funkcionē, kas ir datu apjomi utt. (pasauli un visus tās iedzīvotājus modelējosu mākslīgā intelekta programmu viņš saglabā floppy disketē). Fakti, kurus viņš grūž iekšā tā sauktajā enciklopēdijā, kas caurvij romānu, ir labākajā gadījumā diskutabli. Viņa vēlme visus romānus pataisīt par detektīviem, ir stipri nožēlojama. Personāži - baisi vienveidīgi. Skudras katrā nākamajā romānā arvien vairāk līdzinās cilvēkiem un viņš pat iepij romānā iekšā skudru love story. Ļaunie varoņi ir bezcerīgi pliekani un acīmredzami ļauni, labie - pārāk labi. Brīžiem tas sāk līdzināties komiksam. Piedāvātā filosofija lielākoties ir stipri sekla un neoriģināla.
Skarbi vārdi, vai ne? Bet viņš tos ir par simts punktiem pelnījis. Un es tikai priecājos, ka "Skudrām" vairāk romānu nav. Ja pirmajās divās daļās viņš vēl pasniedza daudz interesantu faktu, par kuru patiesumu gan es galvot nevaru, tad trešajā viņš lasītāju izglīto ar lielākoties bezvērtīgiem materiāliem un neko vērtīgu nesasniedz.
Savā ziņā man gribētos, lai šī grāmata man patiktu. Viņš slavē revolucionārus, slavē progroku utt. Un tomēr - tas nenostrādā. Turklāt atšķirībā no U2, kuri man arī patīk idejiski, bet nepatīk viņu daiļrades ziņā, šeit es nejūtu, ka viņā būtu baigais spēks. Viņš vienkārši ir vājš rakstnieks, kurš acīmredzami neapzinās savu spēku robežas, un tas mani skumdina.
2007-09-14
comments powered by Disqus