God Bless You, Mr. Rosewater

Kaut kā absolūti nevaru atcerēties esam lasījis šo Vonnegūta romānu, lai arī pēc idejas it kā es to varētu būt lasījis pirms kādiem 5-6 gadiem. Dīvaini. Attiecībā uz Vonnegūtu šis princips lielākoties tā nedarbojas, lai arī pie vainas varētu būt mana pārāk vieglprātīgā un straujā lasīšanas maniere angļu valodā, kas tolaik noteikti neatbilda manām valodas zināšanām.
Tātad - īss sižeta pārskats. Eliots Rouzvoters ir viens no Amerikas bagātākajiem cilvēkiem, bet viņam nauda mīļa nav un viņš cenšas darīt visu iespējamo, lai darītu dzīvi vieglāku savas dzimtās (nosacīti) Rouzvoteras trūcīgajiem iedzīvotājiem. Tikām kāds bijušais viņa ģimenes advokāts izlēmis panākt, lai tiesa atzītu Eliotu par traku, tādējādi par Rouzvoteru bagātību īpašnieku padarot viņa attālo brālēnu Fredu, kas ir apdrošināšanu tirgonis. Freds un Eliots abi savā veidā palīdz cilvēkiem (cik nu liels labums no katra viņa darbības, tas ir cits jautājums).
Liela romāna daļa sastāv no dažādu Rouzvoteras cilvēku dzīvju epizožu aprakstiem un viņu saskarsmes ar Eliotu.
Idejiski tas, protams, ir tipisks Vonnegūta romāns, kurā figurē gan daudzviet mītošais Eliots Rouzvoters, gan Kilgors Trauts, gan kārtējais Remfordu dzimtas pārstāvis. Arī pamatidejas, kuras ir šajā romānā, ir tipiski vonnegūtiski sociālistiskas un naudas sadalījumu Amerikā kritizējošas, bet mani ar to sen vairs nepārsteigsi.
Kā man šajā romānā pietrūka - centrālais sižets par Eliota atzīšanu/neatzīšanu par ārprātīgu ir kaut kāds ne pārāk saistošs, tam uzdaudzētā miesa ir laba, bet pats skelets mani īsti nepārliecina. Pats Vonnegūts šo romānu gan uzskatīja par vienu no saviem labākajiem darbiem, bet man jau tas nekādus pienākumus neuzliek.
2007-09-30
6.5
comments powered by Disqus