Kazhes pierakstu burtnīca

Es nemaz nezināju, ka vienīgais NOFX albūms, kas ir manā krājumā, tiek uzskatīts arī par labāko šīs grupas albūmu. Wow - tā man reti gadās, lielākoties man mēdz būt šādām grupām vismazāk pazīstamie un vissliktāk novērtētie albūmi.
Protams, tas nenozīmē, ka es "Punk in Drublic" uzskatītu par kādu baiso pankmūzikas etalonu, kura dēļ man vajadzētu vai trakam kļūt. Cik saprotu, NOFX kļuva populāri uz viena viļņa ar Green Day un Offspring, un arī viņu mūzikā to jūt. Viņu pankroks ir tas pats popsīgais panks, kas bija tik ļoti modē pirms gadiem desmit, kad Deksters Hollands un Bilijs Džo Armstrongs tika uzskatīti par baisi kūliem večiem.
Lai arī pankmūzika ir vienveidīga jau pēc definīcijas, tomēr nākas atzīt, ka NOFX gadījumā tā ir daudz vienveidīgāka nekā Ramones vai Dead Kennedys gadījumā - jo viņi ne tikai visās dziesmās izklausās pēc viena un tā paša, bet viņi ir baisi līdzīgi Offspringiem un tiem pašiem Green Day (it īpaši pirmajiem, pat NOFX vokālista balss ir gandrīz neatšķirama no Dekstera Hollanda vokālajām saitēm). Vienīgā atšķirība - NOFX mūzikā reizēm parādās kaut kādas Ska mūzikas iezīmes, kas to padara vismaz nedaudz individuālāku par viņu konkurentu radīto. Īpaši izceļamas dziesmas es gan šajā ierakstā tāpat nesaskatu - muzikāli tas ir baisi triviāls, stipri vien popsīgs un nekaitīgs. Kas man patīk īstā pankmūzikā, tās ir neviltotās emocijas, kas tajā jūtamas, bet visi šitie deviņdesmito neopanki, viņi mani nespēj pārliecināt, ka viņu mūzikai ir arī kaut kāds saturs. Pankus tu tomēr vairāk klausies viņu attitude un mazāk viņu mūzikas dēļ, bet ko lai iesāk, ja no attitude nav ne miņas?