Kazhes pierakstu burtnīca

Atceros, ka dabūjis šo albūmu biju pamatīgi vīlies - Squirrel Nut Zippers nebūt neatbilda tam, ko es tolaik sapratu ar vārdiem "alternatīvais roks", kura kategorijā šo ierakstu biju ieguvis. Arī šodien es to nekādi nenosauktu par alternatīvo roku, bet tas nemazina baudījumu, ko spēju gūt no šīs amerikāņu grupas debijas ieraksta.
Kas īsti ir Squirrel Nut Zippers? Šie puiši un meitenes deviņdesmito gadu vidū izdomāja, ka būtu pienācis pēdējais laiks atdzīvināt mūzikas stilu, kas bija populārs pirms kādiem sešdesmit gadiem. Nezinu, kā to precīzi saukt - par svingu, diksīlendu, agrīno džezu vai vēl kaut ko līdzīgu. Zinu tikai to, ka man viņi patīk un ka viņi izklausās kā no pirmskara laikmeta izkāpuši.
Savos labākajos skaņdarbos viņi ne tikai demonstrē lielisku retro mūzikas izjūtu, bet arī pārliecina, ka viņiem pašiem ir sava fiška, savas "spējas". "La Grippe" melodiski man atgādina kaut ko no Toma Veitsa repertuāra, bet salīdzinājums ar veco rūcošo Tomu ir viens no lielākajiem komplimentiem, ko es vispār varu izteikt (droši vien gan tur runa ir ne tikai par Veitsa atsaucēm, bet arī par viņa paša elku - Kurtu Veilu).
Citas SNZ dziesmas līdz "La Grippe" līmenim nepaceļas (lai arī "Wash Jones" ir vēl viena Veits-iska kompozīcija), tās vienkārši rūpējas par klausītāja omu, izklaidē viņu un liek viņam justies labi. Vai tas būtu jautrības pilnais "Good enough for Granddad", Bilijas Holidejas manierē iedziedātais "Wished for you" vai gandrīz mužseni skanošais "You`re Driving me crazy", man nākas atzīt, ka Vāveru pautu rāvējslēdzēji ir tieši tas, ko man šodien dakteris parakstījis.