Hors de Prix
Reta situācija - vienā vakarā noskatījāmies divas filmas, turklāt divas romantiskas komēdijas. Nezinu, vai būtu godīgi, tās salīdzināt vienu ar otru kā Holivudas un Eiropas kino pretskatu. Kaut gan - kāpēc nē? Abas šīs filmas nekļuva par komerciāliem grāvējiem, abās bija pāris zināmas sejas un (izdomā trešo līdzību pats).
Un tomēr "Hors de Prix" (Priceless) ir gluži cita kalibra filma. Pirmkārt, Odrija Tatū manās acīs ir daudz labāka aktrise nekā tā "Grejas lietu" zvaigzne. Otrkārt - personāži šeit ir pārdomāti, cilvēcīgi, komiski un vienlaikus - reālajā pasaulē Treškārt - izdomā atkal pats.
Tātad: Žans strādā viesnīcā par bārmeni un piehaltūrē dažādos sīkākos darbos, ir vienkāršs un jauks mazliet uz darbu pārāk tendēts vīrietis. Irēna ir sieviete, kura mēģina sevi pārdot par pēc iespējas labāku summu vecākam vīrietim. Kļūdaini iedomājusies, ka Žans ir bezdievīgi bagāts, viņa jauno vīrieti savaldzina un... pēc laika atklāj, ka ir piekāsta. Vēlāk, atriebjoties Žanam, viņa notriec līdz pēdējam eiro viņa ietaupījumus, un kaut kādas simpātijas pret Žanu viņai rodas tikai tad, kad Žans ir nonācis viņai līdzīgā stāvoklī - kļuvis par bagātas vecākas sievietes alfonsu.
Vispār varētu teikt, ka šī filma ir tāda kā variācija par "Breakfast at Tiffany`s" tēmu franču gaumē.
Kāpēc franču gaumē? Tāpēc ka amerikāņu kino pieklājības normas tomēr nosaka, ka Irēnas rakstura sieviete negulēs pirmajā tikšanās reizē ar jebkuru sastaptu vecu kraķi, un vēl jo mazāk ko tamlīdzīgu varētu darīt Žana atveidotais galvenais varonis (kurš savā būtībā ir kautrīgs un morāls, bet nespējīgs pateikt "nē").
Un kopumā šajā filmā šī pieeja strādā ļoti labi - protams, kopš sākta gala ir skaidrs, ka galvenie varoņi beigās tomēr būs kopā, taču veids, kā viņi līdz tam nonāk, principā ir ļoti loģisks, pamatots un skaidrs, un vienlaikus - tāds, ka no smiešanās skatītājam būs grūti izvairīties. Vismaz es smējos daudz vairāk nekā tas vidēji statistiski ar mani komēdiju gadījumā notiek. Kāpēc? Tāpēc ka uz mani šīs filmas humors nostrādāja lieliski, lai arī sākotnēji pret to biju noskaņots diezgan skeptiski.
Un tomēr "Hors de Prix" (Priceless) ir gluži cita kalibra filma. Pirmkārt, Odrija Tatū manās acīs ir daudz labāka aktrise nekā tā "Grejas lietu" zvaigzne. Otrkārt - personāži šeit ir pārdomāti, cilvēcīgi, komiski un vienlaikus - reālajā pasaulē Treškārt - izdomā atkal pats.
Tātad: Žans strādā viesnīcā par bārmeni un piehaltūrē dažādos sīkākos darbos, ir vienkāršs un jauks mazliet uz darbu pārāk tendēts vīrietis. Irēna ir sieviete, kura mēģina sevi pārdot par pēc iespējas labāku summu vecākam vīrietim. Kļūdaini iedomājusies, ka Žans ir bezdievīgi bagāts, viņa jauno vīrieti savaldzina un... pēc laika atklāj, ka ir piekāsta. Vēlāk, atriebjoties Žanam, viņa notriec līdz pēdējam eiro viņa ietaupījumus, un kaut kādas simpātijas pret Žanu viņai rodas tikai tad, kad Žans ir nonācis viņai līdzīgā stāvoklī - kļuvis par bagātas vecākas sievietes alfonsu.
Vispār varētu teikt, ka šī filma ir tāda kā variācija par "Breakfast at Tiffany`s" tēmu franču gaumē.
Kāpēc franču gaumē? Tāpēc ka amerikāņu kino pieklājības normas tomēr nosaka, ka Irēnas rakstura sieviete negulēs pirmajā tikšanās reizē ar jebkuru sastaptu vecu kraķi, un vēl jo mazāk ko tamlīdzīgu varētu darīt Žana atveidotais galvenais varonis (kurš savā būtībā ir kautrīgs un morāls, bet nespējīgs pateikt "nē").
Un kopumā šajā filmā šī pieeja strādā ļoti labi - protams, kopš sākta gala ir skaidrs, ka galvenie varoņi beigās tomēr būs kopā, taču veids, kā viņi līdz tam nonāk, principā ir ļoti loģisks, pamatots un skaidrs, un vienlaikus - tāds, ka no smiešanās skatītājam būs grūti izvairīties. Vismaz es smējos daudz vairāk nekā tas vidēji statistiski ar mani komēdiju gadījumā notiek. Kāpēc? Tāpēc ka uz mani šīs filmas humors nostrādāja lieliski, lai arī sākotnēji pret to biju noskaņots diezgan skeptiski.
2007-10-09
comments powered by Disqus