Labi, atzīšos - vairums no pieminētajām lietām VAIRĀK šajā tekstā pieminētas netiks.
Tātad - "Gray Matters" ir romantiska komēdija par lesbiānisma tēmu. Grejai un viņas brālim Semam ir lieliskas attiecības, viņi ir tik tuvi, ka daudzi viņus uzskata par mīlniekiem. Taču visa idille pazūd, kad Greja un Sems abi iemīlas vienā un tajā pašā sievietē. Turklāt Greja līdz šim laikam nav nojautusi, ka viņai varētu būt lesbiāniskas noslieces. Papildu nav īsti skaidrs, vai Čārlija varētu būt ieinteresēta viendzimuma attiecībās vai nē.
Tiktāl par filmas saturu. Romantiska komēdija tā nu tomēr ir, līdz ar to teikt, ka lesbiānisma un "coming out of the closet" jautājumi šeit būtu risināti diez ko nopietnā līmenī, lai arī daži punkti filmā salikti prātīgi.
Bet, bet, bet... šī filma ir tik ļoti pārspīlēti uzspēlēta, ka man rodas sajūta, ka visas filmas par geju/lesbiešu tēmu ir paredzētas kaut kādai pilnīgi šizīgai auditoriji (gejiem?). Proti - vairums šādu filmu varoņu uzvedas nevis kā normāli cilvēki, bet kā kaut kādi karikatūriski tirliņi, kuriem nav lielāka prieka kā izrādīt emocijas vismaz desmitkārt pārspīlēti. Ja es parasti ņirgājos, ka latviešu aktieri filmās vienmēr domā, ka viņi ir uz lauku kultūras nama skatuves un tālākajās rindās neko nevar redzēt, tāpēc nākas mazliet "pārtēlot", tad runāt par "Gray Matters" filmām var tikai vēl daudz kritiskākā manierē. Hetera Greima, kas atveido Greju, ir īpaši neizturama, bet Molija Šenona viņas darba kolēģes lomā ir vēl tizlāka. Protams, romantiskas komēdijas nav tā tipiskākā vide, kur cilvēks tiecas meklēt reālismu, varoņi tajās vienmēr ir smukāki un inteliģentāki nekā dzīvē, situācijas - skaistākas un absurdākas, un tomēr - man taču nav jāpieņem jebkuras muļķības, ko šāda filma var piedāvāt.
Reizēm homoseksuālās filmas var būt vismaz seksīgas - tā kā tas bija "Better than Chocolate" gadījumā (lai arī tā filma ar īpašu gudrību neizcēlās), bet "Gray Matters" vienkārši nav viena no tām filmām, kuras būtu to desmit minūšu vērtas, ko es patērēju vienam faktoīda ierakstam.