Es sevi patiesībā nevaru nosaukt par lielu burvju mākslinieku cienītāju, līdz ar to šī filma mani ieinteresēja vairāk savas diezgan zaimojošās idejas - pārvērst Dieva veiktus brīnumus par skatuves trikiem, nevis pašas burvju mākslas dēļ.
Un šajā ziņā tas bija ļoti labi - Barijs un Stjuarts noteikti neatbilst kritērijiem, kādus tu parasti izvirzi respektabliem burvjumāksliniekiem. Viņos nav stila, viņos nav elegances (ja nu vienīgi jokains stils un jokaina elegance) - viņi runā baisā skotu akcentā un savus trikus pasniedz "ielas" līmenī - nekādas distances starp trika veicēju un skatītāju. Iespējams, tieši tas arī ir viņu šovu galvenā odziņa - viņu izspēlētās situācijas ir stabili saistošākas nekā pašam glaunākajam Koperfīldam - jo tās ir sviestainas un smieklīgas, nevis erotiskā kino žanrā balstītas.
Nekā neiespējama viņu trikos nav - lai arī daži no tiem bija patiešām tīri forši realizēti (it īpaši labs bija ekscorcisma fragments). Pamatīgi izsmieties varēja šova pēdējā daļā (saukt gan to par šovu īsti nevar, pareizāk būtu teikt - televīzijas raidījums no dažādās vietās tapušiem fragmentiem), kad šie caur savu web lapu (vislielākā popularitāte šamiem ir tieši Internetā) uzaicināja uz "randiņu" divas savas cienītājas, ieslēdza viņas restorānā tādā kā būrī un sāka demonstrēt septiņas sodības, ko Dievs ar Mozus starpniecību uzsūtīja Ēģiptei, bet meitenes tikai spiedza un kliedza, ka viņām tas nepatīkot.
Lūk, kā tas izskatās:
Kā teikt - vēl viens veids, kā skatīties uz Bībeli - kā uz triku avotu.