Kazhes pierakstu burtnīca

Savā debijā TV vēsturnieka statusā Terijs Džonss, kādreizējais Džona Klīza cīņubiedrs, ķeras pie vienas no savām tuvākajām tēmām - Viduslaikiem un krustnešiem. Četros raidījumos, katrs 45 minūšu garumā, viņš rekonstruē vēsturiskus notikumus par to, kā Dieva vārdā ticīgie no neticīgajiem barbariem mēģināja atkarot svēto zemi - Jeruzalemi.
Protams, Džonsa izpratnē situācija varētu būt mazliet savādāka. Proti, ka milzīgs daudzums neizglītotu un asinskāru barbaru devās postīt tobrīd augsti civilizētos Tuvos Austrumus ar mērķi izpirkt grēkus slepkavojot un pie reizes noraut banku. Savā ziņā nākas viņa loģikā saskatīt daudz jēdzīga. Diez vai par labu kristietības pamatu izpratni var nosaukt Pāvesta Urbāna II vārdus, kas noteica, ka kristietim grēks ir nogalināt citu kristieti, bet nogalinot neticīgos Dieva vārdā, šis pats kristietis savus grēkus izpērk. Diez vai bezgalīgie tūkstoši apslaktēto kristiešu ceļā uz Svēto zemi būtu uzskatāmi par apliecinājumu kristīgo bruņinieku smalkajam garam. Diez vai visa eiropiešu politika Tuvajos Austrumos attiecīgajā laikmetā - karojot ar tiem, ar kuriem nupat noslēgta miera vienošanās, krāpjoties pa labi un pa kreisi un slaktējot mierīgos iedzīvotājus, neskatoties ne uz dzimumu, nedz uz vecumu, būtu saucamas par kaut ko diži pozitīvu. Vēl jo vairāk IV krusta karš, kurš tika pavērsts pret kristīgo Konstantinopoli, kura kaut kāda iemesla dēļ nelikās simpātiska Venēcijas dodžam, kas vadīja šo avantūru, arī nebūtu nosaucams par civilizēšanas labu piemēru.
Tiesa, šiem raidījumiem ir viena būtiska vaina - lai arī vizuāli tie ir ļoti labi uzfilmēti, forši raidījumos integrēti fragmenti no vecām filmām un izmantota datorgrafika visādu lietu "restaurēšanai", saturiski raidījumi ir diezgan sastiepti - ja no šīm trim stundām vienu stundu izgrieztu, diez vai kāds pamanītu jebkādus informācijas zudumus. Līdz ar to nākas atzīt, ka vismaz man no šāda raidījuma gribētos vairāk faktu un mazāk ainavu un atkārtošanās. Forma - teicami, saturs - gandrīz labi.