Laughable Loves

"Smieklīgās mīlestības" bija tikai otrais Kunderas darbs prozā - tas sekoja romānam "Joks", un savā ziņā tas ir unikāls. Unikāls tas ir tādā ziņā, ka tas ir ļoti viegls - tie patiešām ir tikai dīvaini stāsti par mīlestību, ko viņš šeit piedāvā, maz te ir politikas, maz ir dziļāku pārspriedumu. Daži stāsti ir pavisam nenopietni, daži - ne gluži, un tomēr šī patiešām ir viegli uztverama un viegli baudāma proza.
"Neviens nesāks smieties" ir stāsts par kādu vīrieti, kas strādā par lektoru augstskolā un kuram kāds absolūti netalantīgs tips lūdz uzrakstīt viņa pētījuma recenziju nopietnam žurnālam, bet galvenais varonis nespēj tam acīs pateikt, ka viņa darbs ir vājš, sāk izvairīties, pazaudē darbu un mīļoto sievieti un tā tālāk. Un tu neticēsi, bet tas ir izteikti komisks stāsts.
"Mūžīgās iekāres zelta ābols" ir stāsts par diviem draugiem - sieviešu medniekiem, viens no kuriem ir laimīgi apprecējies un tikai izliekas, ka piedalās medībās, bet otrs, lai pirmajam nešķistu zaudējis savu sparu, ir spiests izlikties, ka viņam arī šis pasākums ir baismīgi svarīgs, lai gan patiesībā viņam svarīgāka ir draudzība.
"Viltus autostops" ir ļoti dīvains stāsts par to, kā puisis ar savu meiteni dodas kopīgā atvaļinājumā ar auto un pēc apstāšanās benzīntankā sāk dīvaini spēli, izliekoties, ka viņi nav pazīstami un ka viņš meiteni paņēmis mašīnā kā stopotāju. Tā rezultātā viņi viens otru sāk uzskatīt par lētiem un riebīgiem.
"Simpozijs" ir absolūti nenopietna satura stāsts ar izteikti erotiskām pieskaņām, kas norisinās naktī kādā slimnīcā, kur ārstu istabā sapulcējies nodaļas vadītājs, viņa jaunā mīļākā, donžuāns doktors Havels, seksuāli neapmierināta medmāsa Alžbeta un nepieredzējis praktikants Fleišmans, kas mēģina savaldzināt šefa mīļāko. Tas ir stāsts, kurā Kundera Havela mutē ieliek vārdus, ka mūsdienās īsts Donžuāns vairs nav iespējams, jo Donžuāns bija Iekarotājs, kamēr mūsdienu dižie mīlnieki ir labākajā gadījumā Vācēji - pārāk viegli viss dodas.
"Lai vecie miroņi atdod vietu jauniem miroņiem" - kāda sieviete atgriežas pilsētā, kur dzīvojusi savā jaunībā, lai uzzinātu, ka viņas vīra kapam pa virsu apbedīts cits cilvēks (hence the title), un sastop vīrieti, ar kuru viņai pirms piecpadsmit gadiem bija īss sakars.
"Doktors Havels pēc 20 gadiem" - stāsta par doktoru Havelu tāds kā turpinājums, tagad viņam ir jauna sieva-aktrise, kura ir greizsirdīga, bet Havels tikai paretam izspēlē kādu savu Vācēja triku (šis stāsts ir ne vien līdzīgs pirmajam stāstam par Havelu, bet šķiet kalpoja par pamatu romāna "Valsis uz atvadām" varoņa Kļimas un viņa sievas-dziedātājas attiecībām).
"Eduards un Dievs" - diezgan komisks stāsts par to, kā kāds vīrietis, lai varētu pārgulēt ar ticīgu sievieti, spiests izlikties par kristieti tādā mērā, ka viņam rodas problēmas darbā (ateistu zeme takšu!).
Šie stāsti nav tas, kā dēļ Kunderu uzskata par izcilu rakstnieku, tie ir pārāk vienkārši un nepretenciozi šādam uzdevumam, bet toties tie ir lieliski, jautri un pat skumjajos brīžos uzmundrinoši. Un ko vairāk var vēlēties?
2007-11-04
8.0
comments powered by Disqus