Hobson`s Choice
Es pat atminēties nevaru, kad pēdējo reizi skatījos kādu filmu no piecdesmitajiem gadiem - tik sen tas bija. Apskatījos: 2006.gada 11.septembrī skatījos 1953.gada "Ilo kunga brīvdienas". Tagad - vairāk kā gadu vēlāk skatījos Deivida Līna "Hobsona izvēli".
Es absolūti nezinu, kāpēc es šo filmu "iegādājos". Kaut kāds iemesls man tam droši vien būs bijis, bet es nezinu sen vairs kāds (pagāja vismaz pusgads kopš es to dabūju līdz noskatīšanās brīdim). Bet droši es zinu, ka tas nav tādēļ, ka šajā filmā piedalās Prunella Scales, kas vislabāk zināma kā Foltija kundze no "Fawlty Towers". Pat es neesmu tik ļoti apsēsts, lai skatītos katru filmu, kurā piedalījies kāds aktieris, kas filmējies kopā ar kādu no MPFC dalībniekiem. Nopietni, es neesmu TIK traks! Un šo faktu arī es uzzināju tikai šorīt, skatoties infu par šo filmu IMDb, tā ka aizdomu par manām slimīgajām nosliecēm pat būt nevar.
Nedaudz informācijas skaidrojumam - kas ir Hobsona izvēle? Hobsona izvēle ir situācija, kurā tev ir brīva izvēle ar tikai vienu variantu (no kura var atteikties). Oriģinālais Hobsona izvēles piemērs cēlies no staļļu īpašnieka Tomasa Hobsona, kas ļāva ceļiniekiem no staļļa nomā ņemt vai nu pirmo zirgu (kas tuvāk staļļa durvīm) vai nevienu. Manā izpratnē - diezgan stulbs termins.
Tātad šajā filmā Hobsons ir kāds ne pārāk jauks kurpju veikala īpašnieks, kura iestādē bez atalgojuma strādā trīs viņa meitas (darbība norit Viktorijas laika Anglijā), kuras vairāk par visu grib tikt pie vīra, lai tiktu prom no lieliskā darba tētiņa vadībā. Taču tēvs atsakās šīm dot pūru, jo ir pārāk skops. Tad nu vecākā no meitām ķeras pie lietas un piespiež sevi apprecēt ļoti talantīgo, taču ne pārāk gudro Villiju Mosopu - tēva labāko kurpjumeistaru. Un tad nu viņa to Villiju izmāca par cilvēku, attaisa savu kurpju bodi un izkonkurē galīgi nodzērušos tēvu.
Es pagaidām neesmu pieminējis, ka šī ir komēdija (pēc sižeta to loģiski, ka pateikt nevar), turklāt tā ir diezgan izteikta slapstick komēdija (lai arī ne maksimāli primitīvā - pīrāgs sejā stilā, bet tomēr). Aktierspēle mazliet tāda teatrāla - kā jau tolaik ierasts. Vispār man sāk rasties aizdomas, ka man latviešu kino teatrālisms nepatīk nevis tieši teatrālisma dēļ, bet kaut kādu perosnīgo aizspriedumu dēļ - šeit man tas absolūti netraucēja. Ja nu kaut kas traucēja, tad tā ir dzēruma tēlošana (kas vispār filmās lielākoties ir tizla) un propogandisms par tēmu, cik alkohols ir slikts (it kā kāds šaubītos). Ja tā būtu mūsdienu komēdija, es pret to droši vien būtu mazliet neiecietīgāks, bet attiecībā pret 1954.gadu varu būt pielaidīgāks.
Starp citu, filmu režisējušais Deivids Līns, kā izrādās, ir atbildīgs arī par tādu klasiku kā "Bridge over River Kwai" un "Lawrence of Arabia". Abas divas neesmu redzējis. Droši vien vajadzētu kaut vai ķeksīša pēc, atšķirībā no Hobsona izvēles, kuru ķeksīša pēc diez vai kāds skatītos.
Es absolūti nezinu, kāpēc es šo filmu "iegādājos". Kaut kāds iemesls man tam droši vien būs bijis, bet es nezinu sen vairs kāds (pagāja vismaz pusgads kopš es to dabūju līdz noskatīšanās brīdim). Bet droši es zinu, ka tas nav tādēļ, ka šajā filmā piedalās Prunella Scales, kas vislabāk zināma kā Foltija kundze no "Fawlty Towers". Pat es neesmu tik ļoti apsēsts, lai skatītos katru filmu, kurā piedalījies kāds aktieris, kas filmējies kopā ar kādu no MPFC dalībniekiem. Nopietni, es neesmu TIK traks! Un šo faktu arī es uzzināju tikai šorīt, skatoties infu par šo filmu IMDb, tā ka aizdomu par manām slimīgajām nosliecēm pat būt nevar.
Nedaudz informācijas skaidrojumam - kas ir Hobsona izvēle? Hobsona izvēle ir situācija, kurā tev ir brīva izvēle ar tikai vienu variantu (no kura var atteikties). Oriģinālais Hobsona izvēles piemērs cēlies no staļļu īpašnieka Tomasa Hobsona, kas ļāva ceļiniekiem no staļļa nomā ņemt vai nu pirmo zirgu (kas tuvāk staļļa durvīm) vai nevienu. Manā izpratnē - diezgan stulbs termins.
Tātad šajā filmā Hobsons ir kāds ne pārāk jauks kurpju veikala īpašnieks, kura iestādē bez atalgojuma strādā trīs viņa meitas (darbība norit Viktorijas laika Anglijā), kuras vairāk par visu grib tikt pie vīra, lai tiktu prom no lieliskā darba tētiņa vadībā. Taču tēvs atsakās šīm dot pūru, jo ir pārāk skops. Tad nu vecākā no meitām ķeras pie lietas un piespiež sevi apprecēt ļoti talantīgo, taču ne pārāk gudro Villiju Mosopu - tēva labāko kurpjumeistaru. Un tad nu viņa to Villiju izmāca par cilvēku, attaisa savu kurpju bodi un izkonkurē galīgi nodzērušos tēvu.
Es pagaidām neesmu pieminējis, ka šī ir komēdija (pēc sižeta to loģiski, ka pateikt nevar), turklāt tā ir diezgan izteikta slapstick komēdija (lai arī ne maksimāli primitīvā - pīrāgs sejā stilā, bet tomēr). Aktierspēle mazliet tāda teatrāla - kā jau tolaik ierasts. Vispār man sāk rasties aizdomas, ka man latviešu kino teatrālisms nepatīk nevis tieši teatrālisma dēļ, bet kaut kādu perosnīgo aizspriedumu dēļ - šeit man tas absolūti netraucēja. Ja nu kaut kas traucēja, tad tā ir dzēruma tēlošana (kas vispār filmās lielākoties ir tizla) un propogandisms par tēmu, cik alkohols ir slikts (it kā kāds šaubītos). Ja tā būtu mūsdienu komēdija, es pret to droši vien būtu mazliet neiecietīgāks, bet attiecībā pret 1954.gadu varu būt pielaidīgāks.
Starp citu, filmu režisējušais Deivids Līns, kā izrādās, ir atbildīgs arī par tādu klasiku kā "Bridge over River Kwai" un "Lawrence of Arabia". Abas divas neesmu redzējis. Droši vien vajadzētu kaut vai ķeksīša pēc, atšķirībā no Hobsona izvēles, kuru ķeksīša pēc diez vai kāds skatītos.
2007-11-06
comments powered by Disqus