When the Punks Go Marchin In

"Abrasive Wheels" ir tikai kārtējā pankroka grupa. Tā pat viņi paši vienā no šī albūma dziesmām atzīst. Un kurš gan labāk ja ne viņi paši varētu par to spriest (lai arī viņi visticamākais īstenībā domāja savādāk)? Turklāt viņi nav sevišķi ievērojama pankroka grupa, kas vēl arīdzan pārstāv vienu no vismazāk respektētajiem pankroka apakšžanriem - tā saukto Oi!
Kā var izlasīt, piemēram, AllmusicGuide, Oi! mūziku raksturoja galvenokārt vienkārši kliedzamie dziesmu piedziedājumi, kurus vajadzētu varēt atkārtot arī alkāniem krogos, saistība ar neonacismu un ļoti zema muzikālā inteliģence.
Šī albūma ievērojamākā kompozīcija droši vien ir tituldziesma, kura pankveidīgi pārveidojusi klasisko gospeļu himnu "When the Saints go Marching In", tai skaitā pieminot savu vēlmi būt klāt, kad iekšā soļos skinhedi.
Īsti interesants pankroks šīs grupas izpildījumā noteikti nav - tas gan ir ātrs un nežēlīgs, bet absolūti bezmērķīgs un bišķu jau nu pārāk primitīvs - ja tie paši Dead Kennedys radīja kaut ko vairāk kā vienkārši troksni, tad "Abrasive Wheels" dziesmas galvenokārt balstās uz skandējamajiem piedziedājumiem, bet viss pārējais ir vienkārši lielā ātrumā atkārtotas visprimitīvākās muzikālās frāzes - kaut kas līdzīgs agrīnajai Die Toten Hosen mūzikai. Vai kaut kādiem The Donots.
Kas ir šī ieraksta galvenais mīnuss - nav nevienas dziesmas, kas kaut cik izceltos uz kopīgā fona, viss albūms izklausās pēc 40 minūtes atkārtotas vienas un tās pašas maksimāli primitīvas 2 minūšu dziesmas - ne muzikāli, ne saturiski kompozīcijas viena no otras neatšķiras. Kaut ko tādu varbūt var klausīties futbola fani (huligāni) kaut kur Līdsā, bet es arī no pankroka prasu kaut ko līdzīgu inteliģencei, dziesmu atmiņā palikšanai un tā tālāk.
2007-11-12
5.0
comments powered by Disqus