Naivee. Super

Godājamais Lū kungs,
šo vēstuli Jums rakstu tāpēc, ka Jūs droši vien zināt atbildes uz visiem mani mokošiem jautājumiem. Ja jau Jūs spējāt uzrakstīt "Naivi. Super", tad Jums vajadzētu varēt arī atrisināt manas problēmas.
Lietas, kas mani interesē:
  • skaitīt soļus no tramvaja līdz darbam
  • lasīt svešas vēstules
  • izlikties par savādāku cilvēku
  • sasmīdināt citus cilvēkus
  • tikt sasmīdinātam pašam
  • takši
  • programmēt nevajadzīgus nieciņus

Kam šis ievads? Lai paskaidrotu, apmēram kāda noskaņa ir šajā Ērlenna Lū romānā, kas ieturēts labākajās naivisma tradīcijās (ja naivismam vispār ir kaut kādas tradīcijas). Tā galvenais varonis ir 25 gadus vecs vīrietis, kas kādu dienu pamet studijas un izlemj mēģināt atrast dzīvē kādu jēgu. Lai to izdarītu, viņš vispirms iegādājas gumijas bumbu, ko mest pret sienu, un sitamdēli. Bet tas nenozīmē, ka galvenais varonis ir garīgi atpalicis vai tērēts. Šis ir naivisma romāns un nevis literatūra par "mentally handicapped". Iespējams, ka man šis romāns patika tik ļoti tāpēc, ka es labi varu saprast galveno varoni un viņa iekšējās problēmas. Iespējams, tāpēc ka viņš sastāda visdažādākos sarakstus - bet saraksti man ir tik augsta prioritāte, ka augstāku pat vēlēties nevar. Katrā ziņā "Naivi. Super" man bija ļoti patīkams un negaidīts pārsteigums, gluži citāda literatūra, nekā es lasu visbiežāk. Turklāt romāna ievadfrāze ir sekojoša: "Anybody who rides a bike is a friend of mine." Kā lai es šādam rakstniekam nepiekrītu?
2007-11-20
8.4
comments powered by Disqus