Crown of Creation

"Crown of Creation", protams, nav ieraksts, pateicoties kuram pasaule zina, cik izcila grupa reiz bija Jefferson Airplane. Nē, tas ieraksts būtu "Surrealistic Pillow", kurā atradās divas šīs grupas pazīstamākās (un nebaidos teikt - ģeniālākās) kompozīcijas - par balto trusi un to, ka ikvienam ir vajadzīgs kāds, ko mīlēt. Bet arī šajā ierakstā ir vairākas patiesi lieliskas dziesmas, kas gan varbūt nespēj atkārtot augstāk minēto emocionālo piesātinājumu, bet cik daudz gan vispār ir dziesmu, kas to spēj?
Viena no dziesmām, kuras nevar nepieminēt runājot par "Crown of Creation" ir Greisas Slikas sacerētā un iedziedātā "Lather", kurā ir milzīgs daudzums fona skaņu, kas personīgi man gluži nepieciešamas nav, bet Greisas fenomenālais emocionālais dziedājums šo dziesmu tāpat padara par vienu no šī ieraksta virsotnēm. Vēl viena šāda virsotne pienāk kādā Bila Crosbija sacerētā dziesmā, kuru oriģināli vajadzēja izpildīt Krosbija grupai "The Byrds", kura no tās atteicās tās pārāk divdomīgā satura dēļ. Jā, šī dziesma ir "Triad". Un kas šajā dziesmā ir tik neķītrs?
You want to know how it will be
Me and him OR you and me
You both stand there your long hair flowing
Your eyes alive your mind still growing
Saying to me--"What can we do now that we both love you",
I love you too-- I don`t really see
Why can`t we go on as three

Iespējams, ka neķītrais šajā dziesmā ir tajā piesauktā mīlestība trijatā. Es jau nebūšu tas, kas sašutīs par šādu saturu. Ne tādā ziņā, ka es būtu grupveida seksa atbalstītājs, bet tādā ziņā, ka ja es varu pieciest Anal Cunt dziesmu saturu, kā es varētu žēloties par kaut kādu nieka grupņiku?
Tiesa tīri muzikāli "Triad" ir manā izpratne mazliet pārāk nemelodiska un varbūt pat garlaicīga, tās skaistums patiešām slēpjas Krosbija tekstos. Tās vietā es labprātāk lieku reizi paklausos Jormas Kaukonena sacerēto blūza variāciju "Star Track", kurā Jorma kārtējo reizi apliecina, ka vienu lietu viņš pieprot patiešām lieliski - tas ir spēlēt solo partijas (starp citu - ja tu nejūti šajā dziesmā līdzību ar J.J.Cale "Cocaine" - tad es nezinu, ko tu vispār jūti - ja, protams, tu esi dzirdējis "Star Track").
"Chushingura" tikām ir diezgan muļķīga skaņu kolāža, bez kuras es varētu lieliski izdzīvot.
Vistipiskākā ieraksta dziesma droši vien ir tā titulkompozīcīja "Crown of Creation", kurai ir tāds kā kosmisks skanējums, kas vismaz uz mani iedarbojas ļoti labi. Nobeigumā mēs saņemam vēl vienu Greisas kompozīciju "Greasy Heart" ar tādu kā viegli maniakālu noskaņojumu un atkal jau lielisku delivery no Slikas kundzes.
Vispār Greisa droši vien ir man tuvākā no Lidmašīnas dalībniekiem - gan lieliskās balss dēļ (diez vai kāda sešdesmito gadu baltā dziedātāja varētu viņai līdzināties vokāla spēka ziņā - un diez vai kāda melnādainā 60o gadu dziedātāja izpildīja kaut uz pusi tik lielisku materiālu kā Greisa), gan kā dziesmu autore. Jormam arī nav ne vainas, taču viņa kompozīcijas reti kad ir atmiņā paliekošas. Vēl kādreiz grupā centrāls bija Martijs Beilins, bet viņš uz "Crown of creation" laiku vairs ne tuvu nebija tik nozīmīgs kā agrāk.
Katrā ziņā šis ir ļoti labs punkts, ar kuru sākt iepazīties ar Jefferson Airplane - te ir gan redzamas grupas vājās vietas - aizraušanās ar sava laikmeta "gimmicks" - ko apliecina "The House At Pooneil Corners" ievads, gan muļķīgā skaņu kolāža, gan lielisko groove, ko nodrošināja izcilais basists Kesedijs un Greisa.
2007-12-05
7.5
comments powered by Disqus