Billion Dollar Babies

Ui, ku es labi aplauzos. Gribēju jau domāt, ka līdz šī gada beigām būšu ticis cauri 27-tajam diskam no savas kolekcijas, kad šodien nejauši ievēroju, ka neesmu aprakstījis vismaz divus ierakstus no 4-tā diska. Tā arī gadās.
Vismaz par "Billion Dollar Babies" izteikties man nenākas diez ko grūti, jo šo albūmu esmu klausījies pietiekami daudz reižu, lai to zinātu, ja ne gluži no galvas, tad pietiekami tuvu tam gan.
Tātad - viens no slavenākajiem albūmiem, ko Alice Cooper izdeva kā grupa nevis Alice Cooper kā atsevišķs cilvēks. Vairāki albūma gabali ir tik klasiski, cik klasiskas vien AC dziesmas vispār mēdz būt - "Elected", "Billion Dollar Babies", "No More Mr Nice Guy", "Generation Landslide", "Sick Things", "I Love The Dead" - tās droši vien būtu ievērojamākās dziesmas no šī ieraksta.
Pēc šī albūma grupa izjuka un Fensāns Furņē pārdēvējās par Alice Cooper pats un pievērsās Brodvejas stila mūzikai, bet Billion Dollar Babies ir pēdējais ieraksts, kurā AC vēl pieder izteikti rokmūzikai, lai arī šovmeniskas notis šajā ierakstā ir jūtamas jau pietiekami labi, plus jūtams klasiskais Kūpera piesitiens uz šokēšanu (kā savādāk lai raksturo dziesmu par to, ka viņš mīl mirušos?). Atceros, kad pirmo reizi šo ierakstu klausījos, tas man sagādāja pamatīgu vilšanos - tolaik es domāju, ka AC bija viena no visu laiku skaļākajām un nežēlīgākajām rokgrupām, bet izrādījās, ka vismaz puse šī ieraksta dziesmu ir maigas un miermīlīgas, nemaz ne tādas, kā es biju domājis. Protams, patiesībā tās visas (gandrīz) ir lieliskas, it īpaši tas attiecas uz jau minētajām "Elected", "No More Mr. Nice Guy" un "BDB", bet arī pārējām nav ne vainas. Protams, ka audiāli šis šokroks nav neko smags, taču tajā ir lipīgas un viegli uztveramas melodijas, brīžiem - lieliska party atmosfēra un vispār man patīk Eliss Kūpers un jūs visi varat iet ieskrieties.
2007-12-13
8.0
comments powered by Disqus