Fallen Angel

Vispār jau es negribu par šo ierakstu pārāk daudz domāt - un ne tāpēc ka tas nav izcils, bet gan tāpēc, ka nākamā gada sākumā es varēšu klausīties Uriah Heep caurām nedēļām - kaut kad ap 30.-35. mp3 disku man uznāca mānija savākt kopā visus viņu albūmus - un tas par spīti tam, ka īpaši neviens no tiem man paticis nekad nav. Un "Fallen Angel" noteikti nebūs tas viņu albūms, par kuru man vajadzētu īpaši priecāties - septiņdesmito gadu beigās viņi jau oficiāli neskaitījās diez ko stilīgi, viņi bija sākuši nodarboties ar disko un pat no pseidoprogroka viņu mūzikā bija atlicis gaužām maz.
Patiesībā gan šis ieraksts nav ne uz pusi slikts - tas varbūt neizceļas ar fenomenālu oriģinalitāti vai vitalitāti (kas gan vispār nav Uriah Heep stiprās puses), bet tas neiekrīt arī dziļās bedrēs. Protams, "Falling in Love" izklausās jau kaut kādos citos viņu albūmos dzirdēta, bet laikam no šī grēka viņi nekad nav varējuši atbrīvoties (tas, starp citu, ir smieklīgi, ka tāda "komplicēta" grupa kā Uriah Heep sirgst ar populārāko AC/DC niķi - atkārtoti ierakstīt vienu un to pašu dziesmu ar dažādiem tekstiem un minimāli modificētu melodiju). Nosaukt šo mūziku par "nopietnu" roku, protams, nevar - tas ir plašākām masām paredzēts ceturtdaļprogresīvs roks ar ļoti lielu uzsvaru uz ne pārāk pārliecinošu liricismu ("Put Your Lovin` On Me" anyone?). Reizēm tas ir 100% disko ar sintezatoru un falsetu dominanci ("Whad` ya Say"), reizēm tas ir ir rokenrols+mūzikls ("Save It"), nekā saturiska tajā visā, protams, nav. Es nevienam neieteiktu maksāt par šo albūmu, bet bez maksas var jau arī paklausīties kaut kādu tur "Love or nothing".
2007-12-18
6.5
comments powered by Disqus