Kazhes pierakstu burtnīca

Pēdējā laikā fantasy literatūras ekranizācijas ir sākušas parādīties uz katra stūra. Līdzās "lielajiem" projektiem, tādiem kā Gredzenu pavēlnieks, Harijs Poters, top arī mazliet zemāka profila un zemākas popularitātes filmas - tādas kā Nārnijas hronika (redzēs, kad iznāks otrā filma, cik laba vai slikta tā būs), Eragons (izteikti nekā interesanta), "Lemony Snicket`s" (cik saprotu, tā turpinājumi ekranizēti netiks), šobrīd gaidu "Zelta kompasu". Ir arī stand-alone fantasy filmas, kuras bieži ir labākas par saviem seriāliskajiem brāļiem - "Fauna labirints", "Tilts uz Terabitiju" utt. "The Seeker" pēc definīcijas pieder seriāliskajam fantasy un kvalitātes ziņā tas maksimums var līdzināties Eragonam (lai gan vismaz grāmatu autore ir pieaugusi sieviete, nevis tīnis, kā tas ir Eragona gadījumā).
Šīs filmas galvenais varonis ir 14-gadīgs amerikāņu puika Vils Stentons, kuram kaut kādi krutie vecie angļi atklāj, ka viņš ir Meklētājs, kuru gaida jau tūkstoš gadus un kuram ir piecu dienu laikā jāatrod 6 "zīmes", ar kuru palīdzību viņam būs jāuzvar Tumsas jātnieks, pretējā gadījumā pasaule aizies pa burbuli. Kāpēc Kristofers Eklstons (Tumsa) puišeli nenogalē pats, kamēr puika vēl nav ticis pie "power", man nav skaidrs, but who cares? Nu un tad viņš tos signs atrod un slikto pieveic.
Tā saucamie sižeta pavērsieni ir redzami jau kilometru pirms līkuma, "mitoloģija", kas ir apakšā šai fantasy, ir vai nu bezgala triviāla vai vienkārši stulbi apstāstīta filmā (Gaismas-tumsas cīņa šeit ir tik ļoti primitivizēta, ka pat HP uz tās fona izskatās pēc filosofiska darba). Personāži - pelēki un garlaicīgi, dialogi - nekādi. Specefekti - normālā līmenī, bet kurā Holivudas filmā gan tie būtu sūdīgi (izņemot "Son of the mask"). Galvenais, kāpēc man šī filma nepatika, bija tās absolūtā "neievilkšana sevī" - tu to skaties un visvairāk tu gaidi vienu pavērsienu - filmas beigas. Es pat īsti nezinu, kas tieši šajā filmā bija tik ļoti garām, ko vajadzētu salāpīt, lai filma būtu labāka. Iespējams, vajadzētu rūpīgi pārstrādāt scenāriju, nomainīt aktierus un režisoru. Ar mazākām izmaiņām diez vai "The Seeker" varētu kļūt par īsti labu filmu. Turklāt nesaprotu, kāda ir tās mērķauditorija - bērniem pārāk šausmīga (visādas pretīgas čūskas utt), pieaugušajiem pārāk pliekana. Turklāt, kā jau pieklājas ekranizētājiem, filma ir "vieglāka" par grāmatu - kamēr grāmatā Vila viens no brāļiem kā zīdainis bija nomiris (tādējādi Vils uzreiz netic, ka viņš ir 7tā dēla 7tais dēls un potenciāls "Iron Maiden" cienītājs), filmā šis brālis tikai ticis nolaupīts un Vils viņu filmas beigās atbrīvo.