Kazhes pierakstu burtnīca

Agrīnais Karloss Santana un vēlīnais Karloss Santana nav tas pats, kas agrīnais J.J.Cale un vēlīnais J.J.Cale, drīzāk tas ir kā agrīnais Rods Stjuars un 1980to Rods Stjuarts. Oriģinālsastāva "Santana" grupa droši vien visvairāk ievērojama ir pateicoties tās dalībai Vudstokas festivālā un lieliskajai Soul Sacrifice izpildīšanai tajā. Bet arī studijas versijā šis jam/bungu solo izklausās ne mazāk fenomenāli kā koncertā.
Citas albūma kompozīcijas līdz Soul Sacrifice līmenim nesniedzas un, patiesību sakot, Santana mūzika vispār nav gluži tā, kuras dēļ es visvairāk ģībstu - manā izpratnē tā ir bišķi pārāk brīva un nestrukturāla (ja tas būtu džezs, viss būtu ok, bet tā ir rokmūzika, kurā man vismaz patīk, ja ir kaut kāds centrālais kodols, ap kuru viss veidojas). Protams, visi grupas dalībnieki ir tādi meistari, ka viņu spēle garlaicīga vai nepārliecinoša būt nevar pēc definīcijas, bet... mani tā emocionāli nepiesaista. Šī albūma singls un komerciālais hits "Evil Ways" arī it kā ir forša dziesma, bet salīdzinoši ar daudziem citiem sešdesmito beigu ierakstiem tā izklausās kaut kāda novecojusi, es īsti nevaru izteikt, kādā tieši ziņā, bet tās skanējums ir pagalam neaktuāls. Vispār vislielākās asociācijas "Santana" gadījumā droši vien ir velkamas ar Cream - tā pati orientēšanās un garām jamsessions, izcili no tehniskā viedokļa grupas dalībnieki, ne pārāk izcils vokāls (Greg Rolija balsī pat ir kaut kas no Džeka Brūsa), tomēr Cream man patīk labāk, jo viņu smagā psihodēlija kaut kā uz mani iedarbojas labāk nekā Santanas latino ritmu psihodēlija, plus pārāk daudzas Santana dziesmas ir instrumentālas, bet es tomēr esmu tāds vienkāršais klausītājs, kuram gribas arī dziedāšanu dzirdēt. Protams, tas nenozīmē, ka "Santana" nebūtu labs albūms, bet tas nav īsti atbilstošs manam temperamentam un manai gaumei.