Of Love and Other Demons
"Par mīlestību un citiem dēmoniem" ir viens no jaunākajiem un vienlaikus viens no tipiskākajiem Markeza darbiem, kas pietiekami labi saglabā autora labo reputāciju, bet diez vai spēj viņam piesaistīt jaunus fanus.
Romāns vēsta par kādu 12 gadus vecu meiteni, kuras tēvs reiz nozvērējies viņai negriezt matus līdz pat kāzām, kurai iekodis traks suns. Traka suņu kodiens faktiski nav nekas fenomenāli rets, it īpaši, ja tas atgadījies, teiksim, 18.gadsimta Kolumbijā. Taču meitenes tēvs ir liels vīrs - marķīzs, ja nemaldos, un viņš tik viegli ar to, ka meitenei lemta nāve nesamierinās. Tomēr īpaši citu variantu jau nav, jo trakumsērgu pēc idejas nākas uzskatīt par dēmonu iemiesošanos cilvēkā un šajā gadījumā vienīgais iespējamais risinājums ir saukt palīgā jautros inkvizīcijas tēvus (jā, lai gan "nobody expects the Spanish Inquistion", reizēm viņus sauc, nevis viņi atnāk paši). Viens no inkvizītoriem viņā iemīlas (ne tik pretīgā veidā, kā tas bija Formana filmā "Goya"), bet, protams, pietiekami pretdabiski. Un vēl viņai uznāk lēkmes, kas gan varbūt nav tieši trakumsērgas, bet kaut kādas savādākas. Un romāna beigās viņa nomirst. Jo visas grāmatas beidzas ar nāvi, kā gan citādi.
Kā jau iesākumā teicu - klasisks Markess, mazliet "maģijas", mazliet seksa, mazliet politikas. Lasāmi, ne gluži aizgrābjoši. Kā teikt - tā noteikti nav grāmata no gada top 20, bet "ir lasītas arī mazāk interesantas grāmatas".
Romāns vēsta par kādu 12 gadus vecu meiteni, kuras tēvs reiz nozvērējies viņai negriezt matus līdz pat kāzām, kurai iekodis traks suns. Traka suņu kodiens faktiski nav nekas fenomenāli rets, it īpaši, ja tas atgadījies, teiksim, 18.gadsimta Kolumbijā. Taču meitenes tēvs ir liels vīrs - marķīzs, ja nemaldos, un viņš tik viegli ar to, ka meitenei lemta nāve nesamierinās. Tomēr īpaši citu variantu jau nav, jo trakumsērgu pēc idejas nākas uzskatīt par dēmonu iemiesošanos cilvēkā un šajā gadījumā vienīgais iespējamais risinājums ir saukt palīgā jautros inkvizīcijas tēvus (jā, lai gan "nobody expects the Spanish Inquistion", reizēm viņus sauc, nevis viņi atnāk paši). Viens no inkvizītoriem viņā iemīlas (ne tik pretīgā veidā, kā tas bija Formana filmā "Goya"), bet, protams, pietiekami pretdabiski. Un vēl viņai uznāk lēkmes, kas gan varbūt nav tieši trakumsērgas, bet kaut kādas savādākas. Un romāna beigās viņa nomirst. Jo visas grāmatas beidzas ar nāvi, kā gan citādi.
Kā jau iesākumā teicu - klasisks Markess, mazliet "maģijas", mazliet seksa, mazliet politikas. Lasāmi, ne gluži aizgrābjoši. Kā teikt - tā noteikti nav grāmata no gada top 20, bet "ir lasītas arī mazāk interesantas grāmatas".
2007-12-22
comments powered by Disqus