Undead
Cik es atceros, manos sākotnējos plānos, kad ķēros pie savas ierakstu kolekcijas pakāpeniskas apskatīšanas, neietilpa pievēršanās "dzīvajiem" ierakstiem, taču šis Ten Years After albūms man jāapskata būtu, jo tajā netiek izpildītas iepriekšējo grupas ierakstu dziesmas (patiesību sakot, uz to laiku viņiem bija tikai viens iznācis albūms), bet gan iepriekš ierakstos nepieejamas kompozīcijas, un tā jau ir pilnīgi cita lieta.
Īsti klasisks un visiem obligāts šis ieraksts gan, protams, nav - Ten Years After, protams, bija pietiekami profesionāla džezroka grupa, bet nosaukt viņus par kaut kādiem revolucionāriem, superklasiskiem un tā tālāk noteikti nevarētu - viņi ir laba grupa, bet ne fenomenāli izcila. Šajā ierakstā ir piecas kompozīcijas, vienu no tām zina visi šai pasaulē - tā ir Džordža Geršvina "Summertime", kura gan īsti pēc oriģinālās versijas neizklausās - it īpaši tāpēc, ka tās gandrīz visā garumā tiek spēlēts bungu solo (ne pārāk interesants gan - ātrs tas, protams, ir, bet īpaši muzikāli baudāms gan nē - pat ne salīdzināt ar Santanas buņģieri). Pārējās dziesmas ir laikam vairāk vai mazāk oriģinākompozīcijas, lai gan faktiski tie, protams, ir jam gabali un ne gluži dziesmas - kā gan savādāk lai nosauc astoņas minūtes garo un dzīvības pārpilno "At the woodchoppers ball". Protams, vismaz kaut kādā mērā šis ieraksts ir "Ten years after" dalībnieku izrādīšanās iz kategorijas - mēs mākam spēlēt ātri un precīzi, bet tas nenozīmē, ka tu nevarētu no tā klausīšanās gūt savu devu prieka.
Īsti klasisks un visiem obligāts šis ieraksts gan, protams, nav - Ten Years After, protams, bija pietiekami profesionāla džezroka grupa, bet nosaukt viņus par kaut kādiem revolucionāriem, superklasiskiem un tā tālāk noteikti nevarētu - viņi ir laba grupa, bet ne fenomenāli izcila. Šajā ierakstā ir piecas kompozīcijas, vienu no tām zina visi šai pasaulē - tā ir Džordža Geršvina "Summertime", kura gan īsti pēc oriģinālās versijas neizklausās - it īpaši tāpēc, ka tās gandrīz visā garumā tiek spēlēts bungu solo (ne pārāk interesants gan - ātrs tas, protams, ir, bet īpaši muzikāli baudāms gan nē - pat ne salīdzināt ar Santanas buņģieri). Pārējās dziesmas ir laikam vairāk vai mazāk oriģinākompozīcijas, lai gan faktiski tie, protams, ir jam gabali un ne gluži dziesmas - kā gan savādāk lai nosauc astoņas minūtes garo un dzīvības pārpilno "At the woodchoppers ball". Protams, vismaz kaut kādā mērā šis ieraksts ir "Ten years after" dalībnieku izrādīšanās iz kategorijas - mēs mākam spēlēt ātri un precīzi, bet tas nenozīmē, ka tu nevarētu no tā klausīšanās gūt savu devu prieka.
2008-01-17
comments powered by Disqus