Prophets, Seers and Sages
Lai arī it kā "Praviešus, viedos un sāgas" formāli ierakstīja grupa, kas vēlāk kļuva slavena ar glemroka himnu "Bang a gong (get it on)", nosaukt to par to pašu grupu droši vien īsti nevar. Marks Bolans gan, protams, ar savu "blējošo" vokālu, kas droši vien kalpoja par "iedvesmu" Deividam Bovijam, taču Stīvs "Pegerīns" Tuks ir tikai "Tyrannosaurus Tex" un ne vairs "T.Rex" dalībnieks, bet tā kā agrīnā grupa bija Tuka un Bolana duets, diez vai tālākais Bolana projekts būtu saucams par sākotnējās grupas turpinājumu. Lai gan no otras puses - kāda starpība.
Šis albūms faktiski ir ļoti vienkārši aprakstāms - Bolans dzied un spēlē akustisko ģitāru, bet Tuks dauza visdažādākās bungas (izņemot, protams, standartīgu bungu komplektu, viņš labprātāk sit dažādus āfrikāņu un ķīniešu bungveidīgus veidojumus). Visas dziesmas ir diezgan līdzīgas - Bolana ģitārspēle faktiski ir vairāk tāda strinkšķināšana, īstu melodiju šeit nav, dzied viņš pagalam dīvaini un dziesmu saturs arī ir tāds pasakās un mītos balstīts. Protams, diez vai kaut ko citu varētu gaidīt no grupas, viens no kuras dalībniekiem nosaucies par godu "Gredzenu pavēlnieka" hobitam. Pārslēdzoties ātri starp dziesmām, tu droši vien nemaz neievērosi, ka šāda pārslēgšanās notikusi - tik ļoti tās ir grūti atšķirt vienu no otras.
Ja albūma pirmajās dziesmās - "Deboraabed" un "Stacy Grove" (it īpaši otrajā) vēl ir kaut kas atšķirīgs - vismaz rudimentāra melodija un Bolans kaut nedaudz cenšas dziedāt savādāk nekā pārējos gabalos, tad tālāk viss kļūst baisi vienveidīgs. Nav jau tā, ka mani kaitinātu šāda mūzika un ka es nevarētu to klausīties, bet lielos daudzumos (proti - klausoties to visas dienas garumā, kā es parasti daru ar ikvienu albūmu) šis vienmuļums sāk kļūt jau nomācošs. Un vispār es droši vien labprātāk izvēlētos klausīties agrīno Donovanu un nevis agrīno Bolanu (vismaz pēc šī albūma spriežot).
Šis albūms faktiski ir ļoti vienkārši aprakstāms - Bolans dzied un spēlē akustisko ģitāru, bet Tuks dauza visdažādākās bungas (izņemot, protams, standartīgu bungu komplektu, viņš labprātāk sit dažādus āfrikāņu un ķīniešu bungveidīgus veidojumus). Visas dziesmas ir diezgan līdzīgas - Bolana ģitārspēle faktiski ir vairāk tāda strinkšķināšana, īstu melodiju šeit nav, dzied viņš pagalam dīvaini un dziesmu saturs arī ir tāds pasakās un mītos balstīts. Protams, diez vai kaut ko citu varētu gaidīt no grupas, viens no kuras dalībniekiem nosaucies par godu "Gredzenu pavēlnieka" hobitam. Pārslēdzoties ātri starp dziesmām, tu droši vien nemaz neievērosi, ka šāda pārslēgšanās notikusi - tik ļoti tās ir grūti atšķirt vienu no otras.
Ja albūma pirmajās dziesmās - "Deboraabed" un "Stacy Grove" (it īpaši otrajā) vēl ir kaut kas atšķirīgs - vismaz rudimentāra melodija un Bolans kaut nedaudz cenšas dziedāt savādāk nekā pārējos gabalos, tad tālāk viss kļūst baisi vienveidīgs. Nav jau tā, ka mani kaitinātu šāda mūzika un ka es nevarētu to klausīties, bet lielos daudzumos (proti - klausoties to visas dienas garumā, kā es parasti daru ar ikvienu albūmu) šis vienmuļums sāk kļūt jau nomācošs. Un vispār es droši vien labprātāk izvēlētos klausīties agrīno Donovanu un nevis agrīno Bolanu (vismaz pēc šī albūma spriežot).
2008-01-18
comments powered by Disqus