A Mighty Heart
Cik īsa un nožēlojama gan ir cilvēka atmiņa. Kad 2002.gadā norisinājās notikumi ap Daniela Pērla nolaupīšanu un nāvi, droši vien arī es par to biju dzirdējis un varbūt pat kaut kādā mērā sekojis to gaitai. Bet tagad, skatoties šo filmu, es pat neiedomājos, ka tā varētu būt balstīta uz reāliem faktiem. Tā tas notiek.
Pāris fakti par šo filmu mani darīja piesardzīgu - to producējis Breds Pits, bet galvenajā lomā ir Andželīna Džolī. Aktrise, kura visbiežāk piedalās sviestainās piedzīvojumu filmās iz "Tomb Raider" kategorijas īpašu cieņu neizraisa, tāpat Pits kā producents rada zināmu skepsi. Un tomēr - visu cieņu šai filmai.
Filmā atainotie notikumi patiešām ir gluži reāli - amerikāņu žurnālistu Danielu Pērlu 2002.gadā nolaupīja Pakistānā, viņa stāvoklī esošā sieva un tuvinieki bija neziņā par viņa likteni, viņa meklēšanā iesaistījās visaugstākie spēki un par spīti visam viņu izglābt neizdevās (šajā gadījumā diez vai to varētu saukt par spoileri, tā kā filma tomēr balstīta uz vispārzināmiem faktiem, kurus es gan, protams, biju piemirsis).
Šī filma ir veidota gandrīz dokumentālā kino veidā - pa vidu starp mākslas kino un tiem raidījumiem, kuros iestudē noziegumu rekonstrukciju. Līdzīgi kā vēl viena šī režisora filma, ko esmu redzējis - "24 hour party people".
Kas man šajā filmā patika, bija tas, ka tā necentās nodarboties ar kaut kādu stulbu moralizēšanu, sadalīšanu - labajos/sliktajos, politisku jautājumu piņķerēšanu, jo faktiski tas tomēr bija gluži privāts stāsts (lai gan, pavisam stingri runājot, es uzskatu, ka pēc visiem bariem žurnālistu karstajos punktos nekādas īpašas vajadzības nav). Džolī bija pārsteidzoši laba, spriedze visā filmas garumā - ļoti augsta (lai gan, protams, diez vai šajā filmā kāds varētu gaidīt kādu negaidītu pavērsienu, ka, piemēram, Daniela sieva Marianna varētu izrādīties īstā nolaupītāja). Un jāatzīmē, ka abi aktieri (kā vēlāk apskatījos Wikipedia) bija arī ļoti labi izvēlēti - patiešām līdzīgi "oriģinālam". Par gada filmu es šo varbūt nenosauktu, bet kādās sekundārās kategorijās Oskarus tā varētu būt nopelnījusi. Par "cinematography", piemēram.
Pāris fakti par šo filmu mani darīja piesardzīgu - to producējis Breds Pits, bet galvenajā lomā ir Andželīna Džolī. Aktrise, kura visbiežāk piedalās sviestainās piedzīvojumu filmās iz "Tomb Raider" kategorijas īpašu cieņu neizraisa, tāpat Pits kā producents rada zināmu skepsi. Un tomēr - visu cieņu šai filmai.
Filmā atainotie notikumi patiešām ir gluži reāli - amerikāņu žurnālistu Danielu Pērlu 2002.gadā nolaupīja Pakistānā, viņa stāvoklī esošā sieva un tuvinieki bija neziņā par viņa likteni, viņa meklēšanā iesaistījās visaugstākie spēki un par spīti visam viņu izglābt neizdevās (šajā gadījumā diez vai to varētu saukt par spoileri, tā kā filma tomēr balstīta uz vispārzināmiem faktiem, kurus es gan, protams, biju piemirsis).
Šī filma ir veidota gandrīz dokumentālā kino veidā - pa vidu starp mākslas kino un tiem raidījumiem, kuros iestudē noziegumu rekonstrukciju. Līdzīgi kā vēl viena šī režisora filma, ko esmu redzējis - "24 hour party people".
Kas man šajā filmā patika, bija tas, ka tā necentās nodarboties ar kaut kādu stulbu moralizēšanu, sadalīšanu - labajos/sliktajos, politisku jautājumu piņķerēšanu, jo faktiski tas tomēr bija gluži privāts stāsts (lai gan, pavisam stingri runājot, es uzskatu, ka pēc visiem bariem žurnālistu karstajos punktos nekādas īpašas vajadzības nav). Džolī bija pārsteidzoši laba, spriedze visā filmas garumā - ļoti augsta (lai gan, protams, diez vai šajā filmā kāds varētu gaidīt kādu negaidītu pavērsienu, ka, piemēram, Daniela sieva Marianna varētu izrādīties īstā nolaupītāja). Un jāatzīmē, ka abi aktieri (kā vēlāk apskatījos Wikipedia) bija arī ļoti labi izvēlēti - patiešām līdzīgi "oriģinālam". Par gada filmu es šo varbūt nenosauktu, bet kādās sekundārās kategorijās Oskarus tā varētu būt nopelnījusi. Par "cinematography", piemēram.
2008-01-19
comments powered by Disqus