Bet nevar jau tikai par Oskariem runāt. "Amerikāņu gangsteris" ir stāsts par citādu narkobaronu, ne tādu kā citiem. Tiesa, lielākoties tādas ir šīs filmas - reti kurā filmā narkobaroni tiek rādīti kā klasiski ļaundari (vismaz ne gadījumos, ja viņi paši ir arī galvenie varoņi). Tā ka šeit nesaskatīt līdzību ar "Blow" ir gandrīz neiespējams. Ja neskaita to, ka Frenks Lūkass bija melnais narkotirgonis, kas izveidoja savu impēriju, nebūdams nevienas itāļu bandītu ģimenes dalībnieks. Un ar to viņš bija īpašs afroamerikāņu cīņā pār savām tiesībām (pilnā nopietnībā, kaut ko tādu no šīs filmas var saprast). Plus viņš tirgoja tikai augstākā labuma preci - tā saukto "blue magic", kuru viņš bez jebkādiem starpniekiem pirka pa tiešo austrumāzijā un Vjetnamā kritušu ASV karavīru zārkos transportēja uz Eiropu. Plāns, protams, gaužām labs.
Tikām Rasels Krovs atveido policistu, kuram ir dramatiskas problēmas ar privāto dzīvi un kurš bišķi par daudz visur bāžas ar savu godīgumu un to, ka viņš nav tāds kā citi policisti. Lai gan, protams, citi policisti patiešām ir korumpēti maitas un gandrīz visi viņi ir atkarīgi no narkotirgoņu naudas padeves. Tā ka sanāk, ka abi pretēji noskaņotie galvenie varoņi ir savā ziņā sabiedrotie, jo viņiem abiem ir kopīgs viens - viņiem ir ideāli.
Šādi varētu raksturot filmas sižetisko ietvaru. Vispār filmas par narkotirgoņiem un policistiem nav man īpaši tuvs kino temats, bet šajā gadījumā jāatzīst, ka dīvainā kārtā Skotam patiešām izdevies radīt gana labu filmu. Protams, tas nav Blade Runner, bet labs kino tas noteikti ir. Lai arī vienlaikus - gada labākā filmā tā droši vien patiešām nav.